Tā vajadzētu būt- bet es netaisos, vairs nē! Es tač neēsmu muļķis- visus šos gadus nomocījies un tagad tā vienkārši nomirt viņiem par prieku, nēēēē! To, ka man jāmirst es jau jutu, bet tagad uzzināju, mutere drusku nobijās un tad es atcerējos viņas vārdus, kad Kastaņeda nomira- "ceļš ir brīvs, viss atkarīgs no tevis!" Tagad es vēl jo projām esmu dzīvs, lai gan redzēju vairākas smagas avārijas u.t.t. kur man bija jāmirst, bet par vēlu viņi piekrita- es atteicos uz mūžīgiem laikiem, šī ir mana pēdējā dzīve un tā būs pagara... Tagad es spēlēšos ar likteni, nevis tas ar mani, esmu daudz ko sapratis un mani tik viegli nesavākt no šejienes... Kad jūties miris, un vairs nav kam mirt, tad tikai sākas dzīve!!! Tagad liktenis klanās manā priekšā, cik jautri! ;)