man nav kauns...
Tipa meeginu nedomaat, bet uznaaca reaals pietruuciens, bik skumstu, bet jaatiek paari, daljeeji jau esmu samierinaajies, bet daljeeji... jaagaida, gan paaries, bet visticamaak ka nee, vienk jaasaprot, tas laikam buus mans shiis dziives laasts, muuzhiigas veelmes un sapnji, vieniigie, kurus nemaaku piepildiit, laikam jau par veelu, jaamet emocijas aaraa, zinu ka tas ir abpuseeji, tikai bailes ierobezho tos piepildiit... Pashreiz es veel piekristu, emocijas veel dominee, bet tas vairs nebuus ilgi, un ne jau man bija peedeejais vaards, tas atvieglo, peec gadiem atceroties buus apzinja, ka centos visu labot, centos no sirds, ne jau es visu atstaaju novaartaa, kljuudas pieljaavu, bet neviens nav ideaals, neviens... bet kaa tu jutiisies, zinot, ka tev bija iespeeja, piepildiit sapnjus, piepildiit emocijas, nodziivot dziivi kaa veelies, nevis noeksisteet kaa standartinjsh... atceros sms par Jani standartinju, jaa, bet laikam es kljuudiijos un tu neesi taada, kaadu tu saakumaa paraadiiji, neinu ko tevii saskatiiju, bet ceru, ka tas driiz pazudiis, sapraats jel atgriezies! miilestiiba nevar pazust 3 meeneshos, tad taa vienk nebija miilestiiba, tai bija jaabuut tikai izlikshanaas, kaa es iekritu, nezinu, jaatiek aaraa no taas bedres, man tak ir viss paareejais, piniigi viss par ko var sapnjot, ne velti mani apskauzh visi apkaarteejie un taa viena saape lai kompensee to visu, lai vinja gulj dzilji sirdii, asara veelos vakaros lai dod speeku sapraatam, pasakas tomeer nav realitaate, lai kaa arii veeleetos...
Veelos piezvaniit, uzrakstiit, bet ja tu veeleetos, tu to pati izdariitu, tu zini, ka skumstu...