Njaa... bet taadaa veidaa mees maacamies turpmaak nepieljaut veelreiz taadas kljuudas... Piemeeram taada lieta kaa uzticiiba, uzticies vienreiz- nozeelo, otreiz- nozeelo, tresho vairs neuzticeesies- atcereesies, cik egoistiski un savtiigi liekulji var sleepties zem skaitiem vaardiem... Zeel tos, kam ticiiba gaishajam gandriiz nav palikusi- taa es agraak buutu teicis, tagad smejos, bet tam mazajam puikam ir zeel, vinjsh nepazina naakotni, bet juta, cereeja, bet viilaas, naaviigi viilaas... tagad man vinja zeel, bet ir jau par veel... katraa zinjaa es pats vairs tagad nesuudzos, esmu kaut cik sakaartojis savu dziivi...