lavanda
lavendel
aromáts: smaržīgs, salds, kamparam līdzīgs
Senie grieķi un romieši lavandu izmantoja medicīnā un arī parfimērijā, lika to ūdenī, kurā mazgājās. Lavandu lieto arī, lai cīnītos ar lipīgām slimībām. Patricietes ieziedās ar lavandu eļļu, jo uzskatīja, ka tā pasargā no mēra un citām epidēmiskām sērgām.
Eiropā lavandu audzēja XIII-XIV gadsimta klostera dārzos.
avandas aromāts:
-sekmē pašizziņu, meditāciju, ātru spēku atjaunošanos un nodrošina pilnīgu enerģētisku relaksāciju;
-kliedē garīgu nogurumu, gurdenību, novērš pārpūlēšanos, galvassāpes, reiboņus, ģīboņus, bezmiegu;
spēcina imūnsistēmu, kā arī vērā ņemami pasargā no saslimšanas ar gripu, ja epidēmijas laikā gaisu aromatizē ar lavandu. Tiek plaši izmantots, ārstējot bronhītu, pneimonijuas un aizsmakumu. Nonāvē daudzas baktērijas, īpaši streptokokus un citus vīrusus;
-stimulē sirds asins piegādi, normalizē sirds ritmu, ārstē hipertoniju un aizdusu.
Nav ieteicams: pirmajos četros grūtniecī bas mēnešos, jo lavanda var izsaukt spontāno abortu, kā arī vēža slimniekiem laikā, kad tos ārstē ar ķīmisko terapiju.

pielietojums maģijā, man nav zināms