zyto ([info]zyto) rakstīja,
@ 2005-07-14 18:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Heh... Tik aatri skrien laiks un notikumi, smadzenes knapi speej apsorbeet visu, jau reizeem paarkarst un ta saakaas sviestaina muldeeshana, kaameer taas atdziest. Nez, mosh tas pat pa labu. Vakar meeginaaju mushu uz loga nospiest ar telekineezi, peec neveiksmiigas pildspalvas kustinaashanas, kura taa arii palika staavot. Toties dumaa musha pamodaas no pietupienu taisiishanas, es jau gribeeju saakt smieties, bet negribeeju pamodinaat, man tagad ta ciitiigi ir jaatrenneejas. Pienaakumi paliek pienaakumi. Tad kad apnika pietupienus taisiit, taa meeginaaja paiet saanjus, es saaku veel vairaak vinju spiest, tad shaa saaka sliideet pa stiklu kaadu 1 cm, kaajas gan smiekliigi izskatiijaas, nenotureejos nesmejoties. Taa uzreiz panikaa saaka lidot pa visu virtuvi. Tad sarunas iespaidaa(ar nymphe) uznaaca veelme izvilkt mushai garu un dveeseli, bet atnaaca meerkakjeeni. Nezinaaju pat ko dariit- dusmoties uz vinjiem ka iztrauceeja vai smieties. Ieraudziiju vienam taadu sejas izteiksmi kaa dundukam, atcereejos veel dumjo mushu un saaku skalji smieties. Vinji nesaprata, un pats galvenais- neuzzinaas ka pateicoties tiem smiekliem vinji nedabuuja konkreetus suudus... Lai tach dziivo maitas gabalinji... ;)


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?