Hmmm... Es arii saakumaa apsveeru shaadu iespeeju("Ciinja ar sevi vai ar likteni"), bet sorry, kopeejaa statistika raada, ka tomeer notiek iedarbiiba no aarpuses. Protams mees varam nosleegties sevii, piepildiit fizisko kjermeni un garu ar daljinju harmonijas, sabaazt blokus un dziivot mieriigi sleepjoties pashi no sevis kaa L.Rampa. Bet es negribu tupeet uz vietas, vai gaidiit labaaku momentu pasiivaa staavoklii un skatos ka tu esi lietas kursaa, tad apskaties uz sevi- vai pirms pakaapiena neseko atsitiens? Tu kaap pa kaapneem, uzraapies uz viena pakaapiena, ej taalaak, atsities- saapiigi, bet tu zini, ja sanjemsi rokaas speeku, tad speesi uzraapties uz naakamaa u.t.t.t.t.t.t.t.
Un man ljoti nepatiik atsisties visu laiku, jo ar katru reizi gruutaak un gruutaak("rokas nogurst")!
Es arii varu pateikt, ka viss ir ljoti vienkaarshi, bet vai tu to apzinies??? Es zinu to, bet veel neapzinos, un attieciigi arii veidojas tie apstaaklji, jo fiziskajaa kjermenii mees dzimaam ierobezoti, kas visu bremzee- stulbaa logjika!