zyto ([info]zyto) rakstīja,
@ 2014-08-30 23:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Zaudeet savu sirdi, lai ieguutu to? Vai tas ir mans dziives meerkis? Atceros, kad biju beerns, Es biju viens no labsirdiigaakajiem cilveekiem, kaadus Es savaa muuzhaa esmu iepazinis. Tad gaaja gadi, daudzas apdedzinaashanaas, it kaa viilos cilveekos un saaku nicinaat visus, bet tgd skatoties- Es vienk iemaaciijos saskatiit tumsu un vienubriid biju tumshaakais un nezheeliigaakais cilveeks, ko esmu iepazinis. Tgd palikushas kkaadas sajuutas, bet pamataa tikai empaatija un telepaatija, taadaa veidaa speeju sajust ko cilveeks domaa un juut, kaa arii pateicoties unikaalajam sapraatam speeju izsecinaat gandriiz jebkura(arii tikko ieraudziita cilveeka) pagaatni un varbuuteejo naakotni. Bet atgriezhoties pie teemas- vai mans pamatmeerkjis ir atguut sen zaudeeto? Kaa saciit- caur ledu un uguni... Varbuut, katraa zinjaa tas jau shkjiet sapraatiigaak par meerkji paarvaldiit pasauli. Anyway, ja sapratiishu sevi pilniibaa, tad arii sapratiishu pasauli un lai kaut ko ilglaiciigi kontroleetu, no saakuma ir jaasaprot... laiks iet, uzkraaju informaaciju un pieredzi, kljuustu gudraaks un gudraaks, bet saprotu cik mazaak un mazaak Es veel saprotu...
Jaa, tosts ne par zinaashanaam un pieredzi, bet gan par sapratni! Priekaa! ;)


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?