Dievkalpojums pirms iebrukuma.
Dievkalpojums pirms iebrukuma (pravietisks sapnis).

2014.gada 17.martā

Sapnī es atrados laikā, tālu uz priekšu nākotnē,pēdējā Neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas dienā ! Bija izsludināts,ka visiem varas pārstāvjiem ar rītdienu ir jānoliek savas pilnvaras,jo no rītdienas Latviju sāk pārvaldīt citas valsts karaspēks !

Tika izsludināts pēdējais Dievkalpojums brīvās Latvijas pēdējā dienā ! Mēs atradāmies Saldus sv.Jāņa Baznīcā,kur es sāku savu kristieša ceļu.Es biju ģērbies talārī un sekoju mācītāju grupai,kas kāpa kancelē. Pēdējā brīdī es atcerējos,ka tomēr neesmu šeit vēlams un mani kā nevēlamu personu publiski izraidīs no kanceles.Es negribēju tikt apkaunots,tāpēc pēdējā brīdī pagriezos atpakaļ un nesekoju vairs mācītāju pulciņam.Es sēdēju malā un vēroju kancelē notiekošo.

Interesanti bija redzēt,ka arhibīskaps ar mācītājiem kancelē nelasīja sprediķi,bet diskutēja par jautājumu : ‘’Kāpēc ar mums tā ir noticis ?!...’’ Visi bija sašutuši un meklēja atbildes – kāpēc Latvija atkal ir spiesta zaudēt savu brīvību ?! Kancele līdzinājās diskusiju klubam,nevis vietai no kuras lasa Dieva Vārdu.

Kad diskusija kancelē bija beigusies,bet atbildes nebija,es redzēju,ka arhibīskaps nokāpj no kanceles un dodas altārī.Dīvaini,ka altārī nenotika lūgšanas,bet diskusijas turpinājums par to - kāpēc mēs tiekam okupēti ? Es redzēju kā arhibīskaps no altāra uzdod šo jautājumu žurnālistiem,bet pats tā arī paliek bez atbildes. Es stāvēju altāra malā un cerēju,ka arhibīskaps arī man pajautās,bet viņš gan mani uzlūkoja,bet nejautāja ne vārda. Vien pagāja garām ar ļoti nopienu sejas izteiksmi.Es gribēju saukt nopakaļ,jo zināju atbildi,taču neviens man šeit neko nejautāja !

Pēkšņi kāda neredzama Persona man sacīja: ‘’Kāpēc viņam tev būtu kaut kas jājautā ?... ‘’. Tad sapnī es sapratu,ka īstenībā arhibīskaps un mācītāji zina iemeslu,kāpēc Latvija zaudē brīvību,bet nespēj to pieņemt ! Viņi meklē kādu citu atbildi,bet nepieņem to,kas tiem jau ir dota !

Es daudzas reizes uz tiem esmu runājis ; tos brīdinājis ! Manī ienāca miers,jo sapratu,ka esmu savu uzdevumu pasaulē izpildījis, un neviens mani šeit vienalga neuzklausīs ! Es sapratu,ka Dievs ir apmierināts ar to,ko esmu teicis,bet arhibīskaps ar mācītājiem joprojām meklēja kādu citu atbildi !

Vēl dīvaini bija redzēt,ka Baznīcas centrālajā daļā bija vieta diskusijām,bet lūgšanai bija ierādīta vieta balkonā,kur lūdzēju vajadzībām stūrī skanēja vien garīgās mūzikas ieraksti. Sapņa beigas.

P.S. Kā jau pravietiskajās vēstulēs iepriekš esmu minējis,ka Latvija var zaudēt neatkarību kā tas bija 1940.gadā, ja turpinās aizliegt Svēto Garu savā Baznīcā ! Ja latvieši aizliegs Svētā Gara Upi Baznīcā,tie saņems Citu upi no Austrumiem ! Ja Dievs Latviju nesargās,ne NATO, ne Eiropas Savienība to nenosargās!