tas,kas visu mūžu cīnās
Jēkabs bija tas,kurš ar Dievu un cilvēkiem cīnījās.Jēkabs jau cīnījās ar savu brāli Ezavu jau dzimstot[satvēra to aiz kājas].
Viņš cīnījās ar savu nepaklausīgo ģimeni.Viņa dēli bija ļauni un nodarīja Jēkabam daudz sāpes.
Jēkabs zaudēja savu mīļāko dēlu.Ilgus gadus viņš neredzēja Jāzepu.
Jēkabs cīnījās ar nāves briesmām,jo viņa brālis Ezavs viņu gribēja nogalināt.
Jēkabam bija jācīnās arī ar badu,kas izcēlās viņa zemē[ekonomisks sabrukums].
Visbeidzot Jēkabs cīnījās arī ar Dievu,kā rezultātā viņš ieguva jaunu vārdu- Israēls[Dieva princis].

Vēl Jēkabs raka dziļu aku,ko piemin Evanģēlijos.

Interesanti,ka Izraēla tauta vēl šodien saka – Jēkaba Dievs!
Jēkaba aka darbojas vēl šodien.
Israēla tauta ir nosaukta Jēkaba jaunajā vārdā,ko viņš saņēma no Dieva.

Redzi,ir 2 cilvēku kategorijas- tie,kuriem visu mūžu jācīnās,kā Jēkabam un tie,kuri nāk pie visa gatava,kā Salamans.Ar Jēkabu viss sākas,bet ar Sālamanu viss beidzas.

Tie,kuri ir likti par pamatu un iesākumu,parasti visu mūžu cīnās,kā piem.Dāvids un Apustuļi,kuriem bija daudz lielākas bēdas nekā mums.

Jēkabs savas svētības saņēma tikai vecumā un baudīja labklājībā tikai savas dzīves pēdējos 19 gadus.
Kālebs Jozua savas svētības saņēma tikai vecumā,bet viņi bija likti par pamatu un iesākumu Apsolītās zemes iegūšanai.

Redzi,ja tu cīnies ar Dievu lūgšanā,tas ir tā,it kā tu raktu dziļu aku,no kuras dzersi tu un tava tauta arī nākamajās paaudzēs.

Ja tu visu mūžu cīnies un vēl neesi saņēmis savas svētības,iespējams,tu esi likts par pamatu lielam jaunam sākumam savā tautā.Nenoniecini savu likteni!

Es cīnījos bērnībā,cīnījos armijā,cīnījos baznīcā,cīnījos ārpus baznīcas,cīnījos ģimenē,cīnos tagad ar Dievu lūgšanā,cīnos ar slimību.Iespējams tas nav veltīgi un tam ir alga.Es vēl neesmu saņēmis savas svētības.