00:22
∆ ∆ ∆
nakts visam uzkrāvās kā ļoti smaga sieva
uz azotē man murmināja zvērēns
“es tevi vedīšu un dziļiem biezokņiem
kur uzglūn purni – vienmēr tērpti sērās”
un tā mēs aizgājām un tagad raudāt gribas
par mūsu nīcību aiz lielās ziņkārības
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: