| Henry Cloud on manipulation |
[17. Okt 2014|16:45] |
|
No one can manipulate you unless you need something from them. Figure out what you need and you will discover the source of their power. |
|
|
| Rozā hanteles |
[17. Okt 2014|07:53] |
Kopš es atsāku sportiskās aktivitātes, liekas, ka es daru kaut ko ne tā, jo efekts ir uzreiz nākamajā dienā. Pagājušajā ceturtdienā iegādājos rozā hantelītes :) Un nedēļas laikā esmu 4 vakarus tās izmantojusi (ne tikai kā door-stopper). Un pēc katra 180-200 vēderprešu vakara, nākamajā dienā staigāju ar neredzamu korseti - tas laikam skaitās labi.
Kad galvas tarakāni ir padzīti, tad ar tām fiziskajām aktivitātēm iet pavisam viegli un nevajag baigo motivāciju - vienkārši, ja ir brīvs vakars, lūdzu nodarbīte.
Ar veselīgu ēšanu gan vēl ir vieta izaugsmei - tur man vajag laiku un gan jau vēl arī kādu izglītību. Bet nu jau 2 mēnešus man ir brokastis! ar auzu pārslām un melno sezamu. Tādu prastu junk-food arī vairs negribas - virtuves skapītī čipšu paciņas var nedēļām nostāvēt. Bet nu līdz sulu spiešanai un zaļo smūtiju brūvēšanai man vēl kā līdz Mēnesim un atpakaļ. Un man liekas, ka tas arī īsti nav tas, ko man vajag. |
|
|
| Dārgā grāmatiņa ar manu glītāko fotogrāfiju |
[9. Okt 2014|20:18] |
Plānoju braucienu uz Latviju un gribu pie viena apmainīt pasi, jo Īrijā to varu izdarīt mēneša laikā par 75 EUR. Drusku dārgi liekas par mazu grāmatiņu, kas tāpat nekad nekļūst par manu īpašumu. Ja tā padomā - par 75 EUR var daudz tiešām foršas grāmatas dabūt.
Bet pa Latviju arī 2 nedēļas tusēt negribu (arī dārgi un droši vien auksti), tāpēc ir variants par 2 darba dienām, kas laikam maksā 56.91 EUR. Arī dārgi, bet nu - šķiet, ka mazāk nervu šūnu aizies.
Vēl jau pase derīga līdz nākamā gada augustam un varētu cerēt uz kādu biznestripu uz LV, bet tas nav kaut kas tāds, ar ko rēķināties.
Nevaru saprast, kā labāk tās biļetes uz Rīgu pirkt un kā man būt. |
|
|
| i need a chill-pill |
[9. Okt 2014|17:21] |
Šodien darbā tāds rokenrols, ka gribas kaut ko neveselīgu, lai nervus atlaistu.
Tagad pildu anketu par iepriekšējā periodā sasniegto un nav izejas dati. Un jāizdomā, kādus mērķus gribu sasniegt nākamajā ceturksnī. A ko biroja administrators bez pildspalvas cilāšanas, biroja labiekārtošanas un kancelejas preču pārvaldīšanas var ievēlēties?
Nu es vispār gribētu Business English pamācīties, bet vajag pamatojumu. |
|
|
| Rudens kā rudens |
[2. Okt 2014|08:27] |
Vēl otrdien priecājos par +19 grādiem dienas vidū. Šorīt pamodos savā mazmiestā un berzēju acis neticībā - ārā esot +3 grādi. Labi, ka paskatījos, jo parasti es no rītiem neskatos , un būtu nosalusi vēl vilcienu gaidot.
Tagad sveru un mēru, kā labāk pavadīt nedēļas nogali. Opcijas ir palikt Dublinas apkārtnē, varbūt saņemties uz grāmatvedības sakārtošanu, ko sen esmu atlikusi; nobalsot vēlēšanās; svētdien pateikt paldies un atā vācu draudzes mācītājiem vai ietusēt īru draudzē. Otra alternatīva - nobalsot vēlēšanās un doties uz Korku, kur atjaunot mākslīgās skropstas, iziet izklaidēties, varbūt satikt uz pusdienām crush no iepriekšējās vizītes. Tās 2x3 stundas uz un no Korkas liekas daudz.
Bet ir arī sajūta, ka varētu visu nobumbulēt, paliekot mājās. |
|
|
| little nothings |
[27. Sep 2014|23:02] |
Koncis nenotika, jo Romeo saaukstējies. Aizgājām vakariņās pie korejiešiem un pēc tam paņēmām pa drinkam Liquor Rooms - drusku tāda posh vietiņa, bet foršs interjers.
Bet ienācu te ierakstīt, ka īri ir super. Tikko vilcienā viens vīrietis pamodināja citu, jo nejauši bija noklausījies, ka viņš šajā stacijā izkāpšot. Ja labais kungs nebūtu pamodinājis to otru, tad otrs būtu nogulējis savu staciju. |
|
|
| Pirmās pasaules problēmas |
[27. Sep 2014|01:41] |
Mēģināju uztaisīt cukura masu, ar ko veikt vaksāciju arābu stilā. Oh well, nav nekāds easy-peasy variantiņš, bet nav arī neiespējams. Bet nu šo laikam nāksies izlietot uzturā, ja vien negribēšu ar to darboties kā ar šķidro vasku, bet tāda nebija sākotnējā ideja. Filmā Caramel viss tik smuki un glīti - reālajā dzīvē - augstas apdeguma briesmas, ķēpīgi un lipīgi :) Bet smaržīgi un garšīgi.
Mana precētā draudzene iečekojot Tinder piedāvājumu teica - I am so blessed with my hubby (pat ar visu bārdu). Un es nevaru nepiekrist - tiešām izskatās diezgan pabriesmīgi. Un otrreizējais tirgus vispār. Bet sīkums.
Rīt jau 09:00 pēc vietējā laika man Skype ar Tanzāniju, bet gribas tikai gulēt un nodarboties ar skaistumkopšanu.
Vēl es māsai uzprasu - ko cilvēki mūsdienās velk mugurā uz pop-rock koncertiem. Viņa man atbild "uzvelc drēbes, neej plika" - baigi palīdzēja, lol.
Vispār jau gribētos parādīt savus nosauļotos plecus, bet bail, ka tas draud ar nosalšanu. |
|
|
| The Magic Numbers |
[25. Sep 2014|00:13] |
Šodien šmorēju kā kārtīga mājsaimniece rīt līdzi ņemamās pusdienas - pašai prieks par veselīgo dzīves veidu.
Cik no jums lieto Tinder un kā jums ar to veicas?
Es jau saprotu, ka mūža mīlu šitādās vietnēs nemeklē. Bet nu mans feila storijs ir šāds - Turcijā aiz neko darīt, guļot pludmalē un labākā drauga iedrošināta paskatījos, kas tad mums te tuvumā gozējas. Visādi britu un skandināvu tūristi, boring protams. Visādi mazāki un lielāki turku puikas ar'. Nu tad pāris es salaikoju un tad nu tiešām aiz neko darīt pačatoju ar dažiem - ar pāris turciski, ar pāris angliski. Mans labākais draugs jau ir sarunājis satikt vienu beibi piektdienas vakarā un es domāju, bļe, cik stulbi, davai - es arī kādu satikšu. Kā es to nodomāju, tā tieši viens no maniem čata draudziņiem man arī piedāvā satikties. Oh, well - es domāju - kāpēc ne. Vienojamies par noteikumiem un viss foršiņi. Mans labākais draugs savu beibi jau saticis un tur dudina pie galdiņa un es jūtos kā 5. ritenis diezgan konkrēti. Tad ierodās arī mans Tinder match :) Aizejam pie cita galdiņa parunāties. Runājam, runājam - par visu ko un neko, un tad viņš man saka: "Zini, man jābūt atklātam pret Tevi - es esmu precējies un man ir 5 mēnešus vecs zīdainis mājās." Un pēc tam rāda man zīdaiņa Ata bildes Iphonā. Nais.
Pateicos par atklātību un skaidri nostādīju, ka sorry vecīt, bet man laulības institūcija ir svarīga, tāpēc - wrong number and have a happy life. Tas gan neliedza mums drusku padejot, bet tā nu tas viss arī beidzās. Tā es domāju. Tagad viņš turpina man rakstīt, vai tiešām tiešām es pēc viņa neilgojos (wtf?) un vai tiešām viņam neesot cerība ar mani būt kopā (LOL). Un šorīt mani gan ļoti iejūsmināja 4 sekunžu video ar "labrīt" sveicienu man.
Atgriezos Dublinā un kaut pēc sākotnējās apņemšanās nafiginizēt šo aplikāciju, tomēr no tūkstošiem īru un latīņamerikāņu iebraucēju es sa-match-oju ar diviem turkiem. Es nevaru teikt, ka es viņus īpaši meklēju - bet nu - atrodu gan. Viens strādā Facebookā, otrs ir bijis precējies ar lietuvieti un Lietuvā nodzīvojis 6,5 gadus - arī IT jomā strādā, tikai Belfāstā.
Bet tas vispār ir nekas - īstenībā nācu ierakstīt, ka sestdien došos uz Magic Numbers koncertiņu Dublinā. Kad izsludināja koncertu kaut kad jūnijā vai jūlijā, mana iekšējā balss teica, ka es iešu uz to konci. Šodien atnāca arī ielūgums. Sweet. Jāgludina šlipse un pārējie pričendāļi. |
|
|
| Piezīmes par ceļošanas skaistumu |
[23. Sep 2014|16:11] |
Šī ir tāda diena, kad gribas klejot pa cibu un internetiem un likt mīksto visām nebūšanām ar lēnajām īru bankām un komunikācijas krīzi uzņēmumā.
Bet nu varu tikai atzīmēt, ka man svētdien tiešām sanāca uzstādīt personīgo sprinta un tūļu nogrūšanas no ceļa rekordu. Un ar visu to - kad nokļuvu pie transfer deska, man paziņoja, ka check-in ir beidzies.
Tad zvanoties un ņemoties mani tomēr iečekoja un tad varēju sprintot tālāk.
Es tad uz Dublinas reisu paspēju, bet mans un vēl 7 no Stambulas izlidojošo bēdu brāļu čemodāni nepaspēja.
Bet AerLingus smuki noservēja visu delayed baggage lietu un vakar 18:00 saņēmu savu Turcijas labumiem pildīto čemodānu.
Tagad gribas uzcept jautājumiņu KLM ar mazu pārmetumiņu, ka vai tā ir normāla sistēma, ka nevar sākotnējā lidostā izdot visus boarding passes, kaut arī luggage iečeko līdz galam?
Jo turp lidojot man vispār boarding pass 2.lidojumam izprintēja burtiski pirms iekāpšanas lidmašīnā pie geita. Tad jūs varat iedomāties, kā man vajadzēja šarmēt tax-free shop darbiniekus, lai bez boarding pass viņi man pārdotu gan alkoholu, gan cigārus, gan kosmētiku. Lai cik dīvaini nebūtu, tieši Chanel acu zīmuļa pārdevēja bija visgrūtāk pārliecināma, ka man drīkst pārdot to. Lol |
|
|
| Mana laimīgā Turcija |
[21. Sep 2014|09:59] |
Sēžu Sabiha Gokcen lidostā. Iekāpšanai vajadzēja sākties pirms 25 min, bet nekas vēl nenotiek. Ja izlidošana kavēsies kaut 5 min, tad Amsterdamā varēšu uzstādīt personīgos sprinta rekordus. Vai pavadīt Amsterdamā kādu laiku, par ko KLM varētu samaksāt.
Vispār Turcija izskatās tik daudz citādāka šajā Stambulas lidostā nekā Ataturk. Cenšos pieciest kurdu vīriešu blenšanu, samierināties, ka Starbucks darbinieki ļoti mokās angļu valodā un piedot nekaunīgajiem arābiem.
Bet brīvdienas burvīgas - aizmirsu visas būšanas un nebūšanas Īrijā, visus wanna-be mīļākos un saules trūkumu. |
|
|
| Pēdējais atvaļinājums |
[16. Sep 2014|15:16] |
Esmu Bodrumā jau trešo dienu.
Es nespēju noticēt, ka tās mazās vasaras mājiņas var nopirkt par 100 000 USD. Man liekas baigi dārgi, bet tas nu tā.
Bet vispār pavadīt laiku cilvēku sabiedrībā, kuri trūkumu nepazīst un jau kurā paaudzē nezina, ko nozīmē dzīvot no algas līdz algai, ir terapeitiski man.
Šodien biju tirgū. Sapirkos kokvilnas izstrādājumus - sezona beidzas, dvieļi pa lēto.
Nopirku Tom Ford viltotās saulesbrilles - tikai 2 reiz dārgāk kā viltotais Ray Ban. Man uzdāvināja Lacoste kleitiņu par 10 lirām (~3 eur). Vēl nopirku wanna-be Mulberry somu - no 140 lirām nokaulēju uz 90.
Un vēl dabūju šalvar bikses - tādas, ko ciematos valkā.
Mana host mamma pateica foršu domu, ka sievietes, kuras pašas pelna, daudz labāk iepērkas, jo par sūdu naudu neatdos. Jo naudiņa nav nākusi viegli. |
|
|
| Jauna muļķu ķeršana |
[2. Sep 2014|09:12] |
Īstenībā gan jau ne tik jauna, bet nu - zvana no kaut kāda Vācijas numura un aziāts (indietis visticamāk) saka: "Te jums no Windows zvana. Mēs esam pamanījuši, ka jūsu datorā baigi daudz mēslu (jūs ejat apšaubāmās vietnēs, lol), kas bojā cieto disku un apdraud datora drošību visā visumā. Tagad es jums pateikšu, kas jādara, lai no visas herņas atbrīvotos. Ok, madam?"
Pat ja es ticētu, ka Windows rūp datora drošība un labklājība, bet nu nē tomēr, es zinu, ka viņi man nezvanītu on their own expense, lol.
Diez ko tieši es būtu uzinstellējusi, ja būtu ļāvusies šai izklaidei? |
|
|
| Kā cīnīties ar vientulību |
[2. Sep 2014|06:48] |
Vakar pēc svētdienas neierasti nopietnā treniņa nekas nesāpēja. Bet šorīt gan :)
Tas gan mani vakar nekavēja pēc darba aiziet uz vienu comedy show viena meetup ietvaros. Dublina ir visvientuļākā pilsēta, kurā esmu dzīvojusi. Un te cilvēki grupējas un tiekas iekš meetups. www.meetups.com
Un tikšanās tematikas ir no vienkāršas iedzeršanas pirmdienā (vai jebkurā nedēļas dienā) pēc darba līdz boot camp Fēnikss parkā, no skriešanas gar jūru līdz spoku medīšanai, no filmu/komēdijšovu/izstāžu apmeklēšanai grupās līdz pašpalīdzības grupām for attractive men/ business startups/ programmētājiem. Un vēl un vēl un vēl. Albānis, piemēram, vada photo walk meetup, kur cilvēki ar kamerām dodas kopīgi fotogrāfēt vai nu konkrētu pilsētas daļu vai kādu pasākumu, pēc tam komentē cits cita fotogrāfijas.
Īsi sakot - daudzas tās tikšanās ir ar tādu saturu, kas piestāvētu draugu grupai, ar to atšķirību, ka tie nav draugi, bet ir potenciāls draudzībām.
Vakar iepazinos ar malaizieti Ying,kura jau 18 gadus dzīvo Īrijā. Un Stephane no Tulūzas, kuram bija ļoti laba angļu valoda - drīz gan jau es būšu pieradusi, ka francūži arī var iemācīties citu valodu, bet pagaidām es vēl piezīmēju tādu niansi.
Izsmējos līdz krampjiem vaigos, izdzēru 2 pintis un tad viens laimīgs īrs James, kurš nedēļas nogalē esot gulējis tikai 5 stundas (jo laikam bijis festivālā), džentlmeniskā manierē mani pavadīja līdz vilcienam.
Labi iesākusies darba nedēļa :) |
|
|
| 180 presītes |
[31. Aug 2014|23:01] |
Ha ha - jāatzīstas, ka vakariņas tomēr bija McDonaldā :)
Bet pēc tam bija arī normāls 1 stundas workouts - es ceru, ka rīt varēšu paiet.
Šodien biju tajā Ballymun - kamēr atradu pasākumu vietu, izstaigāju visu rajonu. Oh well, grūti izstāstīt, kā izskatās 3. paaudze, kas dzīvo uz sociālajiem pabalstiem, un pēc sejām var redzēt - tie cilvēki dzīvē neko labu nav redzējuši vai piedzīvojuši. Pusaugu māmiņas ar smagām alkohola un citu drogu pazīmēm sejās, briesmīgi ļauni bērni utt. Mani smukie indiešu svārki bija aplaistīti ar fantu, jo sīči viens otru apmētāja ar bundžām un kaut kādas šļakatas mani arī skāra.
On the other news - kamēr trenējos pie jūras, poļu jauniešu kompānija smēķēja zāli un priecājās.
Un vispār jūras tuvums mājām tomēr ir kruts asset.
Bet melnādaino draudzes man ir vēl tāds neapgūts lielums. Es nezinu, vai gribu, bet nu - vēl vismaz vienreiz aizbraukšu uz to vietu, kur mani Ziemeļīrijas draugi reizi divās nedēļās brauc un vada slavēšanu.
Mans mīļākais parka trenažiris ir tas slēpojošais - nebiju domājusi, ka tas tik efektīvs būs. |
|
|
| Vasara jau beidzās ātrāk, bet nu laikam arī kalendārā |
[31. Aug 2014|10:33] |
Pēdējā augusta diena.
Pēc divām nedēļām jau gulēšu pludmalē Turcijā. Un ēdīšu vīģes!!! Vai ir garšīgāks auglis par šo? Man pagaidām nav.
Vakar sapratu, ka man nav laika nopirkt dāvanas hosting family - jo te Īrijā mums veikali (ne-pārtikas) strādā līdz 18:00, ar izņēmumu ceturtdienās, un man weekendi man jau saplānoti citādāk. Galvenais ir jāizdomā kaut kas foršs, tad jau arī varēšu nopirkt. Tēvam varētu kaut kādu konstruktoru - kuģi pudelē viņš jau ir salicis. Mātei - kaut kādu kristāla ezi, tikai nu jā - nav viegli izdomāt, kādu tieši.
Šodien pie mums ir saule - un laikam būs visu dienu - tas ir reti. Un man jātaisās uz vienu harizmātisko kristiešu sanākšanu ar BBQ un bouncy castles etc. - un problēma nr. 1 - kā ģērbties uz tādu pasākumu. Baigi cacīgi laikam nevajadzētu.
Albānis uzdāvināja Nāves jūras minerāļu roku kopšanas komplektu - es ceru, ka tas nav mājiens par raupjām rokām, lol. Vakar iemēģināju - diezgan patika.
Massimo Dutti 38. izmērs man bija baigi apspīlēts, bet pagājušā nedēļā nopirku kostīmu - 40. izmēru un tas tā kā vēl drusku par lielu - nezinu, kā būt, bet kostīms smuks un kaut kas seksīgs ir arī tajās biksēs, kas drusku it kā par lielu. Žakete labi sēž plecos un arī krūšu daļā der, tā kā - laikam man tomēr ir 40.izmērs.
Ir gan arī workouts kaut kāds - cenšos 2-3 reizes nedēļā ar fast walking un pēc tam dažādiem kāju muskulatūras vingrinājumiem + 120 presītes kaut kā neizplūst vēl plašāk.
Un no McDonalds tagad pērku tikai kafiju :) Un ēdu vairāk zivis un pat jūras kāpostus. Man patīk šīs pārmaiņas ēdienkartē.
Un pusdienas laikos eju ārā staigāt (nevis pa veikaliem), lai vairāk gaismas dabūtu - jācīnās man te ir ar depresijas iedīgļiem. |
|
|
| Vecums un apresnēšana |
[18. Aug 2014|17:00] |
Kā jau plānoju, sestdienu pavadīju Konemarā. Un tas bija lieliski.
Kailemoras abatija vispār norāva jumtu - ja tās klostermāsas tur taisītu retrītus depresijas nomāktajiem, es tur dzīvotu mūžīgi -skaistums un dabas skarbums neaprakstāms. Un kaut kas īpašs gaisā.
Facebookā būs bildes.
Hormoni ir baigie nelieši - es apresnēju uz līdzenas vietas. Un tas, ka Turcijā nevarēju neko smuku nopirkt, jo biju iestrēgusi starp izmēriem, ir sīkums. Vakar sapratu, ka Massimo Dutti 38 . izmērs man neder un tas ir vāks. Lamāties gribas. Manas drēbes skapī arī saka - ev, nav par šauru, koa? Es vēl morāli pretojos faktam par novecošanos un vielmaiņas izmaiņām, bet šķiet, ka man būs jāmaina attieksme, un jāsāk iemīlēt savu apaļīgumu un jauno 38/40. izmēru. |
|
|
| Pelējums |
[15. Aug 2014|22:11] |
Cik pretīgi! Beidzot arī ar mani ir noticis tas - atveru skapi un ilgāk nelietota soma ir appelējusi. Man ir bail skatīties ziemas mēteli :/
Bet te Īrijā tas nav nekas šokējošs, bet nu - kaut kā veiksmīgi biju no šī pati izvairījusies.
Būs jāpameklē, ko tādu mitrumu savācošu var ielikt skapī. Jābūt kādam risinājumam. |
|
|
| Plosīšanās |
[15. Aug 2014|15:42] |
Ir reizes, kad veselais saprāts uzpīpē stūrītī. Hormoni plosās un mēģina mani pavilkt līdzi. Pagaidām nepavelkos, bet nezinu, cik būs spēka pretoties.
Kaut ko ļoti vajag domu novēršanai. Izdomāju, ka varētu rīt paņemt day-tripu uz Connemara - viena no afigennākajām vietām Īrijā. Bet tad es iedomājos tos tusnīgos amīšus, piekasīgos vāciešus un jautros latīņamerikāņus un man jau besītis no tā vien.
Vēl varētu sēdēt kompī un salikt Facebook-ā bildes no Bukarestes un Turcijas ar aprakstiem.
Vēl varētu shopping therapy uzrīkot, bet baigā optimisma vadīta mēneša sākumā brīvos līdzekļus pārsūtīju uz LV kontu un tagad negribas tās zvērīgās komisijas maksāt. Window shopping man arī kādreiz patika, bet nu - laikam vairs nav tas.
Paēdušai pelītei miltiņi rūgti...
Viss uz labu, tikai jātiek galā ar sevi. |
|
|
| Aļo laikam tomēr dzīvos |
[10. Aug 2014|01:06] |
|
Es resetoju factory settings telefonam un viss aizgāja - atkal redz sim karti, it kā viss forši. Bet nu drusku tāda nedrošība ir - negribas dārgus aksesuārus pagaidām pirkt. |
|
|
| beigts aļo :( |
[9. Aug 2014|18:40] |
Mans jaunais Galaxy S4 mini jau mani uzmeta. Vakar dienas vidū uzzinu, ka SIM karte it kā nedarbojas. Sim karti pārbaudīju - viss ok. Biju pat pie labotājiem - tie pārbaudīja un teica, ka bez iejaukšanās sistēmā, nekas nav darāms. Tagad ir izvēle - vai čakarēties ar garantiju vai aiznest ķīniešiem, kuri visu sataisīs un garantija vairs nedarbosies.
Drusku bēdīgs noskaņojums, ka telefonu vairs var lietot tikai kā Ipod ;)
On the other news - atkratījos no viena nepatīkama pienākuma un man sākas krāsaina un burvīga dzīve.
Vēl vakar nopirku biļetes uz Turciju septembrī un tā es visu atvaļinājumu arī būšu iztērējusi. |
|
|