| Līdzjūtība vs Līdzi-jušana |
[18. Jun 2012|14:42] |
Pie sevis esmu novērojusi diezgan nožēlojumu līdzjūtību. Pat ja man ir kādas līdzjūtības jūtas, es tās absolūti neprotu izrādīt. Tā kā - ja nu jūs saslimstat, jums nomirst kāmītis, kaķītis, tante, opis utt. negaidiet, ka spēšu kādā jaukā veidā jūs mierināt un atbalstīt. Eto prosto ne mojo
Bet ja runa ir par līdzi jušanu - cita lieta. Kvēlāku līdzjutēju par mani jums nāksies tālu meklēt. Un te atkal ir vienalga, vai ir runa par bērna pirmo uzstāšanos bērnu dārzā, bakalaura darba aizstāvēšanu, darba interviju vai profesionāliem panākumiem vai arī zaudējumiem - es stāstīšu dedzīgi par to visiem, ko pazīstu, aicināšu uz līdzi jušanu un apkārtējie pat mani nesapratīs.
Tad nu šodien es kā maija saulīte priecājos par vienu Stambulas drauga panākumu, kura reklāma ir iekļuvusi Cannes Lions short-listā un tagad tikai jāgaida rezultāti. Un man ir tāds prieks it kā par manu radošo darbu būtu runa. Vai arī it kā runa būtu par kādu ļoti tuvu draugu, bet tā gluži nav. Mani īkšķi (arī kāju) būs lillā no turēšanas, ja.
Lūk tā.
Dažreiz gan liekas, ka veselīgāka un pat sociāli vērtīgāka būtu tā pirmā spēja - līdzjūtība. Bet ko tur daudz, kas nav iedalīts, tad nav. |
|
|
| Nazims Hikmets - Tevi mīlēt |
[18. Jun 2012|22:24] |
Tevi mīlēt tas ir kā sālī mērcētu donu ēst,
kā naktsvidū mosties, kā ūdenskrānam pieplakt
un svelošās slāpes dzēst,
tevi mīlēt tas ir kā iejoņot pastā
un nez no kurienes pienākušu
sūtījumu nepacietīgi, priecīgi vaļā plēst,
tas ir kā, pirmo reizi šķērsojot jūru,
raudzīties, kā viļņi pret bortu plīst,
tevi mīlēt tas ir kā Stambulas mijkrēslī klīst,
kad cauri sirdij bez iemesla
smeldzīgas ilgas plūst,
tevi mīlēt ir tas pats, kas sacīt:
„Nāve vēl nepieņem mūs!”
1960. g. 27. augusts
No turku valodas atdzejojis Pēters Brūveris
Seviyorum seni
ekmeği tuza banıp yer gibi
Geceleyin ateşler içinde uyanarak
ağzımı dayayıp musluğa su içer gibi
Ağır posta paketini
neyin nesi belirsiz
telaşlı, sevinçli, kuşkulu açar gibi
Seviyorum seni
denizi ilk defa uçakla geçer gibi
İstanbul'da yumuşacık kararırken ortalık
içimde kımıldayan birşeyler gibi
Seviyorum seni
Yaşıyoruz çok şükür der gibi.
Nazim Hikmet |
|
|
| Pai pai pacietība |
[18. Jun 2012|23:31] |
Man vajag kaut kādu mūku mieru, kad mammai telefoniski jāmāca apieties ar kaut kādām datora lietām. AAAAAAAAA.
Un man nav tas miers. Es sarunu beidzu ar: "Es Tev piezvanīšu, kad man būs vairāk pacietības." Which is like never. Bet atkal - tas PMS mani padara par konkrētu briesmoni. |
|
|