| Beidzot te |
[16. Nov 2010|03:53] |
Tā nu esmu sasniegusi Gaziantepi. Plāni ir priekš tā, lai tos mainītu, bet viss tik un tā notiek pareizi.
Rīt esam uzaicināti uz Bayram pusdienām pie kādas ģimenes - tas, ko es tiešām gribēju.
Tagad iepazīstu plašo dzīvokli - diezgan kruti te viss izskatās. Ir arī Wireless. Un brīnišķīgi biedri - viens latvietis (pavisam jauniņš) un viens moldāvs. Tā mēs līdz jaunajam gadam dzīvosim kā draudzīga ģimene. :)
Cerams, ka rīt uzrakstīšu vairāk.
Bet ceļojums bija visnotaļ foršs. Un pirmo reizi mūžā (bet droši vien, ka ne pēdējo) maksāju par papildus kg bagāžai - ho ho ho - 7 EUR/ kg. Un tas viss to 4 Rīgas balzāmu, alus, šprotu, zefīru, rupjmaizes, šokolādes un pat siļķes dēļ. Vot mums 18. novembris ar visiem pribambasiem.
Viena lieta, ko Rīgā aizmirsu nokārtot - piezvanīt IZZI, lai atslēdz internetu. Bet viss cits daudz maz ir kārtībā. |
|
|
| Atvadas |
[16. Nov 2010|17:06] |
Svētdien biju uz pēdējo dievkalpojumu vismaz tuvāko 3 mēnešu laikā savā draudzē. Baigi dīvaini. Arī teikt visu labu tiem cilvēkiem, kurus vismaz 1-3 reizes nedēļā draudzes sakarā nācās satikt. Bet neko.
Pēc tam pie manis bija vecāki, lai izvāktu manu pēdējo iedzīvi, kas sagāja 12 kastēs plus vēl drusku.
Mamma lika apsolīt, ka būšu laimīga. Ha ha ha.
Tētis lika apsolīt, ka ēdīšu veselīgi. Ha ha ha ha.
Bet tētim aizlūza balss, sakot atvadu "Nu tad gaidīsim tevi atpakaļ." Un viņš mums nav nekāds emocionālais.
Pēcāk izvēle iedzert alu bija ļoti pareiza, jo tad labi aizmigu jau ap 22:00, kā rezultātā nebija problēmas 06:00 no rīta piecelties, lai pabeigtu kravāties.
Māsa bija eņģelis (kā vienmēr), palīdzot ar galējo izvākšanos no dzīvokļa, un pat atbrauca līdzi uz lidostu. Labi, ka tā. Jo tā kā mājās man nav nekādu svaru, tad tikai lidostā aptvēru, ka manas 3 somas kopā sver tieši 2reiz vairāk nekā drīkst - 60 kg. :) Noskaidroju, ka papildus kg maksā 7 EUR un sapratu, ka tik daudz ieguldīt negrasos. Tā nu kādus 7 kg atstāju Rīgā, drusku pārkrāmēju šo to ceļabiedrei, bet nu 70 EUR es tomēr samaksāju par lietām, kuras gribēju paņemt ar sevi. Pēdējā izšķērdība.
Tad nosūtīju šādus tādus dokumentus, slēdzu LMT numuru un rezervēju to uz gadu.
Un tad jau māsa bija paspējusi aizbraukt neatvadoties no manis. Bet nu nekas. Es tiešām ceru, ka izdosies pēc 3 mēn. uz 1 nedēļu atgriezties LV. |
|
|
| Ceļš līdz Gaziantepei |
[16. Nov 2010|17:17] |
Reiss no Rīgas līdz Stambulai ar THY atkal bija diezgan pilns - nu kādas 3/4 vietu bija aizņemtas. Atkal izbaudījām lielisko ēdienu. Visiem izdalīja austiņas, lai varētu skatīties kaut kādu ne pārāk aizraujošu amerikāņu drāmu vai klausīties vienu no 8 mūzikas kanāliem. SKYLIFE žurnālā bija intervija ar Çagan Irmak par viņa jauno filmu, kuras pirmizrāde būs 19.11.,
Prensesin uykusu un par nākamās filmas ieceri. Nākamā filma izklausās nereāli kruta.
Stambulas Ataturk lidostā 5,5 stundas gaidījām nākamo reisu. Pirmo liru ieguldu lidostas ratiņu īrei, jo mana rokas bagāža bija vismaz 10 kg un bez riteņiem, tāpēc trolliji bija mani draugi. Es eju nopirkt ūdeni un pārdevējs, tāds solīds kungs uz gadiem 50, jau mani sveicina un prasa, vai es no Somijas esot, es saku, ka nē. Un tad viņš turpina ar tādām jautājošām acīm manī vērsties un es saku, ka es no Letonya esmu. Un viņš izliekas, ka zina, kas tā par nekurieni un saka "it's beautiful" un es smaidot aizslīdu prom. ( ... tālāk ... ) |
|
|