Atvadas |
16. Nov 2010|17:06 |
Svētdien biju uz pēdējo dievkalpojumu vismaz tuvāko 3 mēnešu laikā savā draudzē. Baigi dīvaini. Arī teikt visu labu tiem cilvēkiem, kurus vismaz 1-3 reizes nedēļā draudzes sakarā nācās satikt. Bet neko. Pēc tam pie manis bija vecāki, lai izvāktu manu pēdējo iedzīvi, kas sagāja 12 kastēs plus vēl drusku. Mamma lika apsolīt, ka būšu laimīga. Ha ha ha. Tētis lika apsolīt, ka ēdīšu veselīgi. Ha ha ha ha. Bet tētim aizlūza balss, sakot atvadu "Nu tad gaidīsim tevi atpakaļ." Un viņš mums nav nekāds emocionālais. Pēcāk izvēle iedzert alu bija ļoti pareiza, jo tad labi aizmigu jau ap 22:00, kā rezultātā nebija problēmas 06:00 no rīta piecelties, lai pabeigtu kravāties. Māsa bija eņģelis (kā vienmēr), palīdzot ar galējo izvākšanos no dzīvokļa, un pat atbrauca līdzi uz lidostu. Labi, ka tā. Jo tā kā mājās man nav nekādu svaru, tad tikai lidostā aptvēru, ka manas 3 somas kopā sver tieši 2reiz vairāk nekā drīkst - 60 kg. :) Noskaidroju, ka papildus kg maksā 7 EUR un sapratu, ka tik daudz ieguldīt negrasos. Tā nu kādus 7 kg atstāju Rīgā, drusku pārkrāmēju šo to ceļabiedrei, bet nu 70 EUR es tomēr samaksāju par lietām, kuras gribēju paņemt ar sevi. Pēdējā izšķērdība. Tad nosūtīju šādus tādus dokumentus, slēdzu LMT numuru un rezervēju to uz gadu. Un tad jau māsa bija paspējusi aizbraukt neatvadoties no manis. Bet nu nekas. Es tiešām ceru, ka izdosies pēc 3 mēn. uz 1 nedēļu atgriezties LV. |
|