| Shamy |
[27. Sep 2010|09:01] |
Sestdien devos uz Depo pēc kastēm. Liela vilšanās - bija tikai 2 izmēru kastes un mazākā par mazu, bet lielākā par lielu. Bet nu nopirku tās pašas. 14 gb. Un vēl tos baltos maisus 3 gb.
Ar pokera vakaru saistītās aktivitātes sākās agrāk nekā sākotnēji plānoju. Bet nekas - garšīgi paēdām pusdienas, izstaigājāmies pa Biķernieku mežu. Tad vēl daži ļoti gribēja pārliecināties paši, ka Oktoberfest telts nav laba doma sestdienas vakara turpinājumam un pēc neilgas uzkavēšanās Vecrīgā devāmies uz pokeru Teikā. Nedaudz pietrūka nopietno spēlētāju, bet nekas - izklaide laba tik un tā. Uz naudu mēs nespēlējam (man nav tādām lietām nauda nav un nekad nebūs), bet ar nopietniem spēlētājiem es domāju cilvēkus, kas nopietni attiecas pret procesu un uztur azartu kompānijā.
Tad kaut kādu savādu iemeslu dēļ mēs vēl devāmies uz bāru Solyanka - tāds visnotaļ krievisks pasākums. (ПУНКТ ОБМЕНА ДЕНЕГ НА ХОРОШЕЕ НАСТРОЕНИЕ) Garastāvokli neuzlaboja, bet nu interesanti - viesmīle neieteica ņemt vīnus, ja nu vienīgi Lambrusco, kas arī bija nekāds - no skrūvējamās pudeles. Bet nekas. Pa sestdienu ar mašīnu nobracu 52 km un vēl vismaz 30 km ar citiem transporta līdzekļiem - gandrīz vai liekas, ka liela tā Rīga :)
Svētdien devāmies uz baznīcu - televīzijas dievkalpojums - tas nozīmē, ka tikai 1 stunda un bez vakarēdiena. Tad devāmies mājās un gatavojām kabaču plāceņus. Vēl draudzenes māsīca pievienojās mums. Pavadīju draudzeni uz vilcienu un pati devos uz tikšanos ar bijušo brīvprātīgo, kas bijis tajā organizācijā, uz kuru dodos es, pirms laiciņa. Mamma mia. Ja pēc šī cilvēka viņi vēl grib kādu no Latvijas, tad man šķiet, ka tie konkrētie turki ir mazohisti. Es ar to cilvēku runāju 2,5 stundas un viņš man daudz stāstīja par saviem "varoņdarbiem" un konfliktu veidošanu. Nu blakus tam es ieguvu arī visnotaļ vērtīgu informāciju. Un skaidrs ir tas, ka nekas nenotiek tāpat vien. Un man būs brīnišķīga iespēja izmantot savā laikā iegūtos Vācijas - Francijas jaunatnes organizācijas sadarbības materiālus. Mans projekts kļūst aizvien aizraujošāks.
Un tad pašu, pašu vakaru pavadīju mājās sevi žēlojot par iegūto nogurumu, drusku izvingrināju kāju, palūdzu, lai māsa pastiepj saiti. Dzēru kakao un ēdu kabaču-kartupeļu plāceņus, ko māsas draugs uzcepa. Un noskatījos pirmo sēriju no The Big Bang Theory 4. sezonas. Diezgan nogurdinošs vīkends, bet labs, pavisam labs. |
|
|
| Ay lav yu (2010) |
[27. Sep 2010|22:04] |
Skatos tagad šito filmu un es vēl pat noskatījusies neesmu, bet man tā patīk. Tik daudz pozitīvo emociju.
http://www.imdb.com/title/tt1526284/
Gan jau uzrakstīšu arī pēc noskatīšanās.
UPD: Tātad - diezgan muļķīga komēdija, kur turki pasmejas par sevi un drusku amerikāņiem. Bet ļoti smieklīga. Stāsts ir par vilidžeriem, kuri grib panākt, lai viņu vilidžu atzītu valsts kā eksistējošu vietu. Jo pagaidām tas nav kartē apzīmēts, tur nav skola, slimnīca, nekā tur nav. Bet ir pašiecelts ciema vecākais :) Kurš ir jau uzrakstījis 147 vēstules uz dažādām institūcijām, lai panāktu ciemata atzīšanu, bet pagaidām bez rezultātiem. Un šim ciema vecākajam ir dēls, kurš ir paspējis beigt kara dienestu obligāto un ūdens inženiera studijas. Tas, ka ciematā nav ūdens, un ka šim inženierim tur nav ko darīt, laikam ir sīkums. Jo vēl viņš ir paspējis iemīlēties amerikānietē. Un ar to tad sākas arī jezga. Amerikāņu ierašanās, meitenes pāriešana islamā, spļaudīšanās, cita meitene, kas it kā ir stāvoklī no līgavaiņa, vecaistēvs ar 4 zobu protēzēm, un vēl un vēl. Un visam pa vidu kāzu muzikanti. Kas apdzied tieši notiekošo :) Ibrahim Jessica ay lav yu - jālasa kā Ibrahims mīl Džesiku. :)
http://www.youtube.com/watch?v=OYfMIjxr-Gc - mūziķi kokā, bruņmašīnā un kravas mašīnā |
|
|