| |
[21. Jan 2008|00:50] |
Draugos Brain spēlē par Bībeli man izrādījās sliktākas zināšanas nekā par HIV/AIDS.
Atceros, ka Austrumeiropas vēstures kursā manai grupai bija prezentācija par HIV/AIDS izplatību reģionā un pēc šīs prezentācijas man kursa biedri jautāja, vai es darbojos "Jaunatnē pret AIDS", jo tik aizrautīgi esmu visu stāstījusi. Ar iekšām jūtu, ka nākotnē vēl ar šo tēmu daudz strādāšu. Varbūt pati inficēšos, jo tas ir tik vienkārši. |
|
|
| |
[21. Jan 2008|00:51] |
Skatos Delirious? klipiņus Youtube un atceros 2006. gada koncertu.
Is it true today that when people pray
Cloudless skies will break
Kings and queens will shake
Yes it's true and I believe it
I'm living for you
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[21. Jan 2008|00:58] |
|
Sanktpēterburgā sapirkos Greenfield tējas. Un viena no tām ir Noble Pu-Erh, kas pirmajā reizē man pēc smaržas nepatika, līdz ar to arī negaršoja. Bet šodien vēlreiz mēģināju un man iegaršojās. Tas droši vien ir līdzīgi kā ar olīvēm. |
|
|
| |
[21. Jan 2008|01:29] |
|
Es kaut kur un kaut kad esmu pazaudējusi zelta auskariņu. Pamanīju to šodien atnākot no dievkalpojuma mājās. Nedaudz žēl, bet tāda ir dzīve. Bet toties šodien nopirku pērļu kaklarotu un aproci. Kam man tas? Nezinu, bet draugiem reiz teicu, ka man vajag. Neko no tā visa īstenībā man nevajag. |
|
|
| Piedošana |
[21. Jan 2008|23:44] |
Biju uz filmu "Piedošana". Ar 3 medmāsām, kas kādā Maskavas hospitālī rūpējās par Čečenijas kara sakropļotajiem krievu puišiem laikā no 2000. līdz 2003. gadam. Man tad viss viens - kečups un sarkana krāsa, plastmasas apdegums un tā tālāk kā jebkurā līdzīgā filmā. Viņām tas bišķiņ īstas asinis, brūces, amputētus locekļus, kliedzienus un vaidus atsita.
Atziņas - dažreiz ir labi nebūt lieciniekam. Dažreiz nevajag cietušo iedrošināt. Dažreiz nevajag būt tik pārliecinātam par sevi. Un svešas vēstules lasīt nevajag. Dažreiz par bērnībā sastrādāto jācieš līdz mūža galam. Jo nav no kā sagaidīt piedošanu. |
|
|