| |
[13. Maijs 2007|01:10] |
LV Nacionālo atlasi Eirovīzijai es nekad neskatos un šogad šokējos par tās rezultātu. Kāda velna pēc ir jādzied itāliski, ja Itālija pat nebalso, a? Jā, dziesma bija daudz maz ok, bet tādā nevalodā, ka nevienam tas neko neizraisa. Ai, nu pofig, galvenais, ka latviešiem pašiem patika. Mums taču patīk pusfināli. Jē. Nu un vēl labi, ka vismaz par vienu punktu esam somiem priekšā.
Man patīk kā serbiete ielika visu sirdi tajā dziesmā, lai gan tas teksts tāds nekāds man likās, bet kamēr nezināju par ko tur ir, domāju, ka tur teju visas tautas sāpe tiek izdziedāta.
Bet vispār man armēņi patika ar vienkāršo dziesmiņu. Noklausījos tagad arī Francijas pārstāvjus - patīk, bet tā kā franciski runāju un saprotu tikai Francijā esot, tad dziesma divās valodās man par sarežģītu, lai gan melodija lipīga. Un vāciešiem arī tāds gaumīgs stāstiņš - dziesma sanākusi.
Un vispār - Lordi bija foršāki un arī pagājušogad lietuvieši bija spēcīgi, kaut netika novērtēti. |
|
|
| |
[13. Maijs 2007|12:58] |
Vispār baigi gribas ēst, bet kamēr neesmu aizmirsusi, jāpieraksta.
Pēc Ģimenes dienas dievkalpojuma devos uz Origo RIMI kaut ko ēdamu sagādāt. Vēl ejot piezvanīju kolēģei un noskaidroju, ka man vienīgajai nav nauda ieskaitīta. Līdz rītdienai es domāšu, ka kāda cita kontā nauda ir nonākusi. Bet tas nav svarīgi.
Viskaut ko garšīgu paņēmu brīnišķīgām ģimenes dienas pusdienām un vakariņām vienatnē un vēl domāju, ka baigā rinda - jāpaņem Diena un līdz izstāvēšanai jāizdomā, vai tur ir kaut kas interesants, ko man gribēsies izlasīt. Iestājos rindā aiz jaunēkļa, kas izskatījās, ka pagājušā naktī nav mājās nakšņojis, pēc muskuļiem varētu domāt, ka strādā fizisku darbu, varbūt celtniecībā. Vienīgais viņa pirkums bija lielais Martini Bianco. Bet arī tas nav svarīgi. Viņš centās ar mani iepazīties. Un šeit es sev glaimoju, jo visticamāk tas tomēr tā nebija un neviens ar mani iepazīties negrib. Viņš redzēja, ka es skatos Dienu un jautāja, kas tai avīzei par pielikumu, jau sākdams vilkt no skaisti ielocītās lielās avīzes ārā Sestdienu. Es pieturēju Sestdienu un teicu, ka pielikums ir Sestdiena. Ar to mūsu komunikācija beidzās. Ja es būtu bijusi kaut nedaudz laipnāka, varbūt viņš:
1. variants: jautātu, vai es negribu viņam atdot pielikumu, jo acīmredzami mani vairāk interesē lielā avīze;
2. variants: pastāstītu, ka ja es gribu tikai pielikumu, tad nevajag ņemt lielo avīzi, bet pielikumu iestūķēt somā, jo uz tā esošais svītru kods nav aktīvs;
3. variants: viņš vienkārši gribēja paskatīties, kas tajā pielikumā ir, un varbūt arī pats nopirktu avīzi.
1. un 3. variantā es liedzu viņam iespēju lasīt un garīgi bagātināties. 2. variantā - es varbūt neuzzināju ļoti svarīgu kapitālismu graujošu informāciju.
Nu labi - vispār jau man vajag ārstēties, jo tas viss ir manā galvā. |
|
|
| |
[13. Maijs 2007|22:25] |
Un kamēr es vēl atceros par izrādi "Striptīzs". Divas spēcīgākās domas no turienes. Pirmā - vai mēs esam atbildīgi par tiem, kuri mūsos iemīlas vai vienkārši mūs iekāro. Otra - vīrieši vairs nevar būt donžuani, jo tas nozīmē iekarot, tagad nav ko iekarot - ir vienkārši jāsavāc.
( ... tālāk ... ) |
|
|