Vakar ar mammu un māsu bijām uz Dailes teātri(dāvana mammai dzimšanas dienā).
"Pērs Gints nav mājās"(M.Zālīte, režisors M.Gruzdovs) Izrāde laba. Pēc pirmās daļas likās "baigais sviests". Otrajā daļā "paņēma". No Ibsena nedaudz, galvenokārt pats Pērs, kā arī motīvi no pasakas par Pēru Gintu. Stāsts mūsdienās. Par to, kas viņu sagaida, kad viņš atgriežas, par to, kā viņš meklē apliecinājumu sev..Negaidiju, ka būs tāds nobeigums kāds bij, bet tas arī deva to "pārdzīvojumu", skatuviski spilgta kulminācija. Ļoti patika atmosfēra. Patika aktieri. Pērs Gints-Juris Žagars. Kā teica viens kungs-skatītājs:tas Žagars te labāk tēlo nekā "neprāta cenā"..Kautkādas tīnes sadeva Intaram Rešetinam visvairāk puķu(nu ir viņš smuks, bet tāpēc jau nav jādod puķes)..
Uz teātri braucām ar mašīnu, es pie stūres. Trijiem cilvēkiem lētāk, ātrāk un ērtāk. Vot Tāda atsķirība, ka nepielīp sabiedriskā transporta gaisotne(cilvēki, emocijas), jo tu iesēdies mašīnā un tad esi mājās..Un nav jāpārsēžas 3os transportos, jādirn pieturā..Kā gribētos varēt atļauties katru dienu braukāt..