jā, nubet cik tad var berzt aiz citiem un pie sevis dusmoties? tā jau nervu kaitēs var iedzīvoties, un tas jau nu nevienam nav izdevīgi.

eh, esmu līdz nervu kaitei nonācis, šodien gandrīz uz kolēģi sabļāvu, knapi noturējos. Godīguma pēc jāatzīst, ka ne tikai katli tur pie vainas :)

nu tas jau pats par sevi :)
bet tie katli var būt pēdējais piliens, un katrs jau to zina, tāpēc nedrīkst atstāt miskasti.

O jā, šitā lieta arī mani var bezgalīgi nokaitināt. Pofig, ja krūzīte no rīta uz darba skrienot nav izmazgāta, bet dēļ piekaltušiem atlikumiem uz pannām vai katliem varu izvērst lielu un histērisku traģēdiju.

kā es Tevi saprotu :)

Mana versija:
Uzzinot, ka šeit dzīvos Daina, tavu gara acu priekšā attausa baisie skati no Avotu laikiem. "Ahā," tu secināji, "tātad šeit būs tas pats, un es drīz kļūšu par vientuļo taisnības cīnītāju un cēlo cietēju." Bet. Nekas tāds nenotika. Reālā situācija ne tuvu nelīdzinājās fantāzijas uzburtajām ainām. Realitātē tā diez ko neatšķīrās no iepriekš šajā dzīvoklī valdījušās kārtības/nekārtības mijas. Bet inerces pēc (un, iespējams, vīlies par nolaupīto iespēju cēli ciest un vientuļi cīnīties) tu sāki piekasīties sīkumiem, cita acī skabargu meklēdams, baļķi savā nemanīdams. Tā.

Protams, nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet tomēr- pirms meklē pēc kāda indīga vārda, ko pamest pretim, padomā, vai daļa taisnības šajā shēmā nevarētu būt.

Un- Dainas lūgums: nākamreiz ar pretenzijām vērsties tieši pie viņas, nevis pastarpināti caur mani vai arī interneta vidi.

Palūgšu lūdzu nemēģināt strādāt par manu psihologu, man tāds nav vajadzīgs, pats pietiekami labi ar sevi tieku galā. Un šādā aizvainojošā formā palūgšu turpmāk ar mani nerunāt. Tas izklausās pēc delfu komentētāju līmeņa.

Labi, turpmāk tiešā tekstā arī teikšu ko domāju, ja nav saprotami mājieni ar zīmītēm vai kādām citām parādībām. Es vienkārši uzskatīju, ka viņa ir tavs viesis un kaut kā neomulīgi jutos. Un Tu protams nepiekritīsi, jo tavai argumentācijai tas ir neizdevīgi, bet Mārtiņš bija krietni kārtīgāks un tai laikā virtuvē nebija netīru katlu, neizmazgātu krūžu, izmētātu pārtikas produktu un zeķu koridorī (kas mani vispār nošokēja, ja godīgi).

Un kāpēc es ar tevi nerunāju par šo tēmu, tāpēc, ka ikviens mēģinājums parasti beidzas vai nu ar tavu apvainošanos, vai paziņošanu, ka esi uz mani dusmīga. Vai arī beigās es izrādījos pie visa vainīgs.

Nu jā, kā redzams, tu noliedz jebkādu iespēju, ka tava cepšanās ir krietni vien pārspīlēta un izpaužas kā mērķtiecīga kašķa meklēšana. Žēl, ka nevari palūkoties uz sevi no malas.

Par psihologu nestrādāšu, bet brīžiem gan šķiet, ka tomēr nespēj tikt pats galā.

Neredzu nekā kopīga delfu komentētāju un mana komenta raksturā, formā, noformējumā, vārdu izvēlē, utt.

Mana iepriekšējā komenta tonis bija tieši tik aizvainojošs, cik aizvainota jūtos es par tavu sīkmanīgo piekasīšanos.

Un vai tu pats neredzi, cik ļoti tu centies sabiezināt krāsas un situācijas dramatiskumu? Pēc tevis rakstītiā varētu šķist, ka situācija ir par 70% briesmīgāka, nekā tā ir patiesībā. Kādēļ tev tas vajadzīgs?

Delfu komentētājiem ir raksturīgi piešķirt izfantazētus cēļoņus un veikt no tiem secinājumus. Un cienītā, kurā brīdī es esmu meklējis kašķi. Mana rīcība: Es atstāju zīmīti, kuras nosacījumi netika izpildīti, es nomazgāju to fakino katlu. Es nomazgāju pannu, un atstāju tajā savu ēdienu, jo biju dusmīgs par to, ka tā nav izmazgāta. Es atradu netīru zeķi, es izteicu savas negācijas. Es pašlaik cepjos vairāk pa To, ka Tu uzskati, ka viss Dainas veiktais ir pilnībā normāli, bet mana uzvedība ir kaukāds psiholoģiski primitīvi skaidrojama bērnišķīga parādība.

Atkārtoju vēlreiz es neko nesabiezinu, es apzināti izvairos no kašķiem. Es pat neitrālā tonī uzrakstīju šo visu cibā. Tā biji tu, kas uzsāka kašķi ar savu telefona zvanu. Manā cibas ierakstā nav nekā aizvainojoša, izlasi to vēlreiz.

Dārgā, es patiešām nevēlos mētāties ar frāzēm: "A Tu pati", izdarīšu tikai to vienu reizi, par psihologu runājot. Man gan šķiet, ka pēdējā laikā psihošana ir vairāk nākusi no tavas puses, es tikai vienreiz atļāvos pacelt balsi. Tu mani esi sūtījusi dirst, teikusi lai aizveru muti un cirtusi durvis. Tā kā lūdzu neizmanto šo argumentu.

Atšķirību starp manu un mītisko delfu komentu gribi? Citēju sevi: "Protams, nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet tomēr- pirms meklē pēc kāda indīga vārda, ko pamest pretim, padomā, vai daļa taisnības šajā shēmā nevarētu būt."

Kā redzams, padomu neesi ņēmis vērā un kašķi esi nolēmis turpināt.

Labi. Vai man jāpierāda, ka tu sabiezini krāsas? Pārlasi savus tekstus:
1) Piekaltis kakao (kakao nebija piekaltis un katliņš nebija jāberž)
2) Zeķes koridorī. (Viena zeķe koridorī)
3) Netīras krūzītes, katli, trauki un izmētāta pārtika. WTF? Kur tu tik daudz kaut ko esi saskaitījis?
4) Situācija tik dramatiska, ka vienīgais ceļš savu sāpi atbrīvot ir uzrakstīt traģēdiju 4 cēlienos.

Vai man arī vajadzētu pievērsties dramaturģijai, sakarā ar tavu ķirbi, kurš puva uz ledusskapja 2 nedēļas, sakarā ar mūžīgo nespēju izslēgt gaismu aiz sevis, ar tām daudzajām reizēm, kad TU neesi nomazgājis savus traukus, un, galu galā, neesi spējis izmazgāt aiz sevi podu.

Un tavai traģēdijai 4 cēlienos nav neitrāls tonis. Nu sit mani nost, bet nav.

:DD

1) kakao bija piekaltis, es to berzu kādas 10 minūtes
2) Piedod man, bet kāda vella pēc koridorī ir jāmētājas zeķei ? Kāds tam var būt racionāls izskaidrojums. Par traukiem es vēl saprotu.
3) Tie ir sīkumi, kuriem pat parasti nepievēršu uzmanību, bet pieliku šeit tikai dēļ statistikas. Un starp citu tā arī ir bijis, ja neesi pamanījusi, tā ir tava problēma.
4) Es ironizēju par tiem cēlieniem, un tur nav nekā dramatiska es pat pats analizēju tur, ka nejau trauki ir pie vainas (bet Tu visticamāk selektīvi tam esi pagājusi garām)

Ķirbis nepuva, bet kalta, neizplatīja nepatīkamu aromātu un nevienam netraucēja, vismaz man neviens to neteica, vai kā citādāk nenorādīja.
Par gaismu nepiesienies, to mēs jau sen esam izrunājuši.
Par "Daudzajām" lūdzu neizrunājies, tevis pašas "Dauzās" reizes, manuprāt ir krietni lielāks skaitlis :)
Un par podu, Atceros tika vienu reizi. un es arī esmu podu tīrījis vairākas reizes, nezinu vai tas bija tavējais sūds vai Viktora, bet tīrīt man ir sanācis.

Man patīk tava mētāšanās pa tēmām. Tu patiešām nespēj saprast, ka man tas viss ir svarīgi. Tev neienāk prātā, ka citi varētu uztvert citādāk nekā Tu, ka citiem tie fakinie trauki varētu būt svarīgi, un krīt uz nerviem. Un es uzskatu, ka nekādu kašķi neesmu cēlis, tas Tu te saasini krāsas un no pāris maniem izteicieniem un darbiem veido veselu farsu, kasies komentāros un sāc analizēt manu psiholoģiju.

Ak.

Tā vienkārši ir diagnoze, ka nav iespējams šo visu izrunāt dzīvē un ir nepieciešami interneti.

Moš vienkārši satiekamies un izkaujamies? Man jau arī apnika.

Tad tā vairs nebūs traģēdija, bet komēdija vai horors "Tīrīgo un netīreļu mūžīgais antagonisms, jeb Zupcis pret vamprīriem". :)))

Mēs jau šorīt satikāmies pie kafijas krūzēm un smēķētavā, iztikām bez asinsizliešanas.

ak vai!
šitas bija smieklīgi!
es atvainojos iesaistītajiem (joks), bet sitas ir uzjautrinoši! sevišķi tā daļa par podu!!!

+1
Bet nu, kāda vella pēc jādzīvo vienā dzīvoklī, ja tāda nesaskaņa. Un parasti jau ir otrādi - dāmas aiz sevis novāc un lamājas par cūciskajiem večiem.

ehhh, kopdzīve.. neizturami. nevaru iedomāties, kā cilvēki vispār spēj dzīvot kopā. es atradu un apprecēju pašu tīrīgāko, kārtīgāko, pieklājīgāko un nerunīgāko (lai man nepārmet) radījumu, kādu varēju atrast. nevienu citu šādu eksemplāru līdz šim nebiju pamanījusi.