pēdējos vakarus izklaidējos ar dr. dray (nē, ne dr. dre).

kaut gan sākotnēji vienkārši interesējos par vitamīna c serumu.

šodien biju ar E uz viņa futbola treniņu, like, omg, viņi visi tik mīlīgi savās formās. daži vēl mazi tur ņemas savā nodabā. treneris saka - mest bumbu šite, a viens paņem bumbu un aiziet vispār citā virzienā, can't be bothered.

E, savukārt, nodarbības beigās sabēdājies saka, ka grib būt ātrs un stiprs, un tagad tāds neesot.

nez ko viņi raksta tajos maximas darba sludinājumos - ja tev patīk kaitināt klientus, izliekot nepareizas cenu zīmes vai arī neizliekot tās vispār, un ja vienaldzīga vai pat viegli rupja attieksme pret klientiem ir tava stiprā puse - tu esi tieši tas, kas mums vajadzīgs?

bet nu ne tikai mūsu maxima izceļas, arī citi.

atceros, kā druška atlidoja ciemos, un aizgājām cigaretes nopirkt narvesenā, kur uzreiz tāds: "ko vajag?" no uzlakotas pārdevējas.

druška pagriežas pret mani: "tagad jūtu, ka esmu latvijā."

noskatījos black bird, kas esot inspired by true events, un kaut kā man šis saistās ar the mindhunter, un vēl es domāju, ka, no offence, nezināmie aktieri, kas atveido sērijveida slepkavu vispār nesaņem pietiekamu atzinību par savu veikumu. nu, varbūt saņem, bet vienīgais, kas man tagad nāk prātā, ir hīts ledžers, bet viņš jau tāds holivudas sweetheart bija, tā ka tas ir pavisam citādi.

un es neteiktu, ka suši torti pagatavot ir vieglāk par suši.

pamēģini uzsmērēt krēmsieru uz rīsu lauka.

kad kaut ko remontē un kāds pasaka, ka šis stāvēs gadus desmit, vai arī kāda iekārta darbosies gadus piecpadsmit, tas agrāk likās tikpat tālu kā mūžība, tāpēc, ja šis kāds vēl piebilda, ka uzstādīšana sanāca ķēpīga vai arī sanāca kaut kas ne tik labi, kā bija gaidīts, tad tas cik ātri ienāca, tik ātri arī pa ausīm izgāja.

un tad paiet tie desmit vai piespadsmit gadi, un ir pienācis laiks nomainīt to lietu, un tu skaties un domā, nu, vot, kāds atmorozoks, pardon, domāja, ka šitā to likt bija baigi labā ideja? man te ir viens tualetes pods, kura eksistence maitā man dzīvi jau entos gadus, jo viņam gan poda vāka stiprinājumi sabojājās (un jauns maksā ap 100 eur, btw, un nav arī vairs internetā atrodams, so there's that), gan ūdens nolaišanas poga ne vienmēr fiksējās, un no tā tur jau neatmazgājamas līnijas ieēdušās. un to sasodīto podu nomainīt sarežģīti, jo viņam jāatbilst vairākiem parametriem (viens no kuriem, lai tas maksā mazāk par 200 eur; tas nav tik vienkārši; nespēju noticēt, ka es saku tādu summu, runājot par tualetes podu, hesus). bet it kā ar to nebūtu gana, vēl arī ūdens viņam ir pievienots tā, ka, lai to atslēgtu vai noslēgtu, tev vajag būt kā tam gumijas cilvēkam no fantastic four. turklāt, trīspadsmit gadu laikā tas ūdens padeves krāns nav aiztikts (no wonder, viņu fiziski var aizsniegt tikai noņemot podu vispār; piedodiet, bet es esmu diezgan lielā šokā par šādu meistarību), kas arī nekam nepalīdz.

kāpēc nevar vienkārši ņemt uz izdarīt kaut ko kārtīgi?