man liekas, ka tagad šķirto laulību ir vairāk tikai un vienīgi tāpēc, ka šķirties ir atļauts. Citos laikos vienkārši šļūca pa kreisi - palasīsim tik grāmatiņas, sākot no Tristāna un Izoldes apdziedātājiem un beidzot ar visādiem balzakiem - tolstojiem.
Un skaistums te ņe pri čom. Nedomāju, ka visas otrās sievas/otrie vīri ir smukāki par pirmajiem.

(Reply to this) (Thread)

Nē, bet labi, ka var šķirties, a to man būtu nācies ex-vīru noindēt...Zin - cietumā sēdēt nav nekādas patikas...;(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man jau arī liekas, ka absolūtajā vairumā laulību no šķiršanās būtu lielāks labums nekā no nešķiršanās.;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vo, vo!;)

(Reply to this) (Parent)

Pag es pareizi izlasīju? Absolūts vairums? Nepieļauj ka nu, ļoti subjektīvs secinājums?
Tie, kas palikuši kopā un viņu bērni noteikti domā savādāk. Lai piedod Laima Muktupāvela, ka citēšu, par tiem laimīgajiem piederīgajiem, kuri plecu pie pleca stāv pie aizgājēja kapa un ir laimīgi, ka viņš ir noturējies un saglabājis ģimeni, nevis kā tur, kur šķirtie vīri un sievas met naidīgus skatienus pāri svaigajai kapa kopiņai. Nu, tas tā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

noteikti subjektīvs!:)
Un ļoti subjektīvi man liekas arī, ka diezgan bieži šķirtie lauleņi uz tām kopiņām skatās ar mazāku atvieglojumu, nekā īstenie atraitņi.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gādās, ak vai kā gadās. Bet ar gadiem, bet pamatīgiem gadiem, jāpiezīmē, kaut kā baigi pierod, vairs neredz seju, kas noveco un vēderu, kas veļas pāri jostai un ir izkosti visi netikumi un tikumi un rodas, gluži vai simbioze, kad gadās, gadās taču, ka viens nomirst un otrs drīz pēc tam, kaut nekāds izcili ideāls pāris nav bijis.

(Reply to this) (Parent)