|
|
|
Maijs 18., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum | 11:53
Dzīvoja reiz kāds princis un visa viņam bija pietiekoši, kā jau valdnieka dēlam pienākas.
Reiz, izgājis pastaigā pa pilsētu, viņš ievēroja ļoti skaistu meiteni, kura viņam tik ļoti iepatikās, ka viņš sagribēja par katru cenu to satikt. Princis lika saviem kalpiem uzzināt kur viņa dzīvo un nākošajā dienā ieradās pie viņas ciemos, uzposies jo krāšņi.
Tomēr meitene bija ļoti tikumīga un neļāva sev tuvoties. Princis teica, ka gribot viņu apprecēt, bet viņa atteica. Bet princis bija tik neatlaidīgs un uzstājīgs, ka galu galā meitene teica: "Labi, tu gribi mani apprecēt, jo tevi ir savaldzinājis mans skaistums. Atnāc pie manis vēlreiz pēc desmit dienām, un, ja tu vēl gribēsi mani precēt, tad es piekritīšu." Princis atbildēja: "Labi. Pēc desmit dienām es noteikti atgriezīšos un tad es apņemšu tevi par sievu, ak daiļā jaunava."
Kad princis bija aizgājis, šī gudrā meitene sāka dzert zāles, kas izsauc caureju un vemšanu un savāca šos izdalījumus lielā traukā. Visas šīs desmit dienas viņa neko neēda un turpināja dzert šīs zāles. Pēc desmit dienām no viņas skaistuma nekas neija palicis pāri - ārkārtīgi novājējusi, āda pelēkā krāsā, melni riņķi zem acīm - viņa ar pūlēm spēja paiet. Princis ieradās, uzposies, sasmaržojies un jau priecājoties par gaidāmo tikšanos. Kad meitene atvēra durvis, princis, protams, viņu nepazina. Nedaudz satrūcies viņš teica:
- Man ir sarunāta tikšanās ar skaistu meiteni, viņa šeit dzīvo.
- Vai tad tu mani nepazīsti? Tā esmu es.
- Jūs kaut ko jaucat. Te dzīvo jauna, skaista meitene, vai Jūs viņu nepazīstat? Man ļoti vajag ar viņu satikties.
- Ak, princi, ieskaties uzmanīgāk - tā esmu es, ar ko tu apsolīji satikties desmit dienas atpakaļ.
Princis vērīgi ieskatījās un patiešām atpazina šajā vārgajā un izmocītajā būtnē meiteni, kura viņam bija tik ļoti patikusi. Šokēts princis jautāja, kāda nelaime ir notikusi, kāpēc tādas briesmīgas pārmaiņas. Meitene atbildēja: "Tā kā tev ļoti patika mans skaistums, es to savācu un noglabāju. Vai vēlies to redzēt?" Princis neizpratnē pamāja ar galvu. Tad meitene parādīja viņam trauku, kurā bija savākusi savus vēmekļus, urīnu un izkārnījumus: "Lūk, princi, tas ir skaistums, ko tu gribēji apprecēt. Patiesībā materiālais ķermenis ir ādas maiss, kas pilns ar strutām, izkārnījumiem, asinīm, gļotām un daudzam citām pretīgām lietām."
Mūs pievilina skaista āda, bet tiko kā ādas skaistums pāriet, pazūt arī mūsu patikšana pret to. Mūsu sabiedrība ir pārņemta ar "ādas slimību". Tāpēc arī redzma tik daudz šķirtu laulību. Viss tiek balstīts uz ādu, bet ādas skaistums ir pārejošs. Mēs nekad nebūsim nedz apmierināti, nedz laimīgi tik ilgi, kamēr mūsu attiecības balstīsies uz ātri zūdošo ārējo skaistumu.
|
Reply
|
|