1. Žagas ir ritmisks process cilvēka ķermenī, kurā diafragma savelkas un atslābst, radot raksturīgu skaņu. Diafragmas saraušanās brīdī rodas pēkšņa ieelpa, kas šo skaņu izsauc. Žagas ir smadzeņu nekontrolēts process, diafragmas saraušanos rada centrālās nervu sistēmas īpatnības. Līdz galam žagu cēloņi nav izpētīti. Ļoti reti žagas ir kādas slimības simptoms.
2. Žagas rada diafragmas spazmveida kustības. Žagas ir neapzināta, īsa ieelpa aizvērtas balss spraugas laikā, kas notiek diafragmas saraušanās dēļ. Kāpēc tā notiek? Diafragma ir muskulis, kas darbojas elpošanas kustību laikā. Saraujoties tā ļauj gaisam nonākt plaušās, atslābstot izdala gaisu no plaušām. Krūškurvī atrodas nervi, kas savienojas ar diafragmu un sazarojas tajā.

Žagu iemesls saistāms ar pārlieku ātru ēšanu un dzeršanu, kuras laikā tiek norīts arī gaiss. Piemēram, ātra taukaina, kalorijām bagāta ēdiena apēšana traucē kuņģa iztukšošanās procesam, tādā veidā papildus kairinot diafragmu un veicinot žagas.

Līdz šim nav izskaidrojuma, kā žagas veiksmīgi un ātri apturēt, taču, ja tādas piemeklē, cilvēki mēdz aizturēt uz brīdi elpu, tad veikt dziļu izelpu un ieelpu, iedzert ūdeni, izmantot citus paņēmienus, kas palīdz apturēt nepatīkamās spazmveida kustības.
3. ... Žagas ir neapzināta, parasti monotona, vienādi stipra un īsa ieelpa aizvērtas balss spraugas laikā, kas notiek diafragmas saraušanās dēļ.

Ir zināms, ka vemšanai un klepum ir noteiktas gremošanas un elpošanas traktu aizsargājošas funkcijas (reizēm pat dzīvību glābjošas un uzturošas). Pastāv uzskats, ka arī žagām varētu būt kāds pozitīvs efekts, taču to nav izdevies pierādīt.

Pastāv vēl viens uzskats: ja galvas smadzenēs ir žagu centrs, kas veicina barības vada spazmu, varētu būt, ka žagas ir pārmērīgas ēšanas un dzeršanas aizsargmehānisms. Diemžēl šo hipotēzi apgāž fakts, ka relatīvi bieži žagojas zīdaiņi, turklāt žagojas pat auglis, kas vēl nav dzimis....[c]