trauma ---> slims ---> "slims cilvēks nevienam nav vajadzīgs" (c) dgr.

nezinu, kāpēc citiem ir tāda nespēja būt tagadnē, atmiņās grimt ir vieglāk, un raudāt, ka zudis it viss uz visiem laikiem un nekad nebūs nekā skaista vairs nekad, nekad.
varbūt to labo, kas bijis, kaut kā var transformēt uz tagadni tikai citā veidā.
es nezinu. pats esmu laimes teorētiķis, vienīgi domāju, ka ir bijis tā, kā bijis un ja būs lemts, tad būs vēl. kaut kāds fatālisms.