Mīlestība dāvā brīvību. Uzticība prasa pakļautību. Virspusēji tās izskatās vienādas. Dziļi savā būtībā tās ir ļoti pretējas lietas, diametrāli pretējas. Uzticība ir spēle, tev tā ir iemācīta. Mīlestība ir pirmatnēja tajā ir viss tās skaistums. Tā atnāk kā vēja pūsma ar smaržu vilni un piepilda tavu sirdi. Un pēkšņi vietā, kur atradās tuksnesis, rodas puķu dārzs. Taču tu nezini, no kurienes tas nāk, un tev nav ne jausmas, kā to izraisīt. Tā atnāk pati un uzkavējas tik ilgi, cik esamība to vēlas. Un tieši tāpat kā vienu dienu uzradusies, kā svešiniece, kā viešņa, pēkšņi, citu dienu tā ir prom. Nav iespējams to satvert un noturēt.                                                                                                                                                                      (Osho)