tas jau nenozīmē, ka man nesāp. sāp. daudz arī raudu, bet - vienatnē. dodos pie jūras ārstēties.
naraudu par to, ko citi izdarījuši man, bet par to, ka es šos citus kaut kādā ziņā esmu glorificējis (stulbs vārds), raudu par savu aklumu.
tagad cenšos pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, neko negaidot. tas, ka cilvēki viens otram nepieder, ir normāli, un neviens ne pie viena nav piestiprināts ķēdēm. kas ir gājēji, tie lai iet un vajag ļaut lai iet, bet tie, kas nav gājēji, tie paliks, un galvu lauzīt nav vērts.
var jau būt, ka kādreiz atkal domāšu citādāk.