Par vēstulēm - ehe, ehe. Patīk jau patīk, tur tomēr var domu līdz galam izdomāt, zinot, ka tu raxti vienam cilvēkam, nevis visiem, kas dzird. Gluži kā saruna divatā, piedevām nav labākas sajūtas kā redzēt savā pasta kastītē sen gaidītu vēstuli. :) Tādas, lūk, manas domas. Tev ir ar ko sarakstīties? :P

Par to "aj nu beidz, bija tak labi ;))" bija tik tiešām labi - es vakarā kaut kad (kurš to spētu atcerēties, KAD?! ;) runājos ar savējiem vecākiem. No rīta, kad mammai prasīju, vai varējusi ko pamanīt, viņa teica, ka es tā vienmēr uzvedoties. Kā tev tas patīk? :)

Un vispār - tev ir kādas bildītes? Moš no tās pirtīgās daļas?