Pats romantiskākais teksts II
1814. gada 2. janvārī(miris)Ādam(s), no Franča Cessavas Muižas Kurlu mājām - 122 gadus vecs -
Savā 40-tā dzīvības gadā iedevās viņš svētā laulībā ar vienu godīgu meitu no 20 gadiem, vārdā Grieta, ar kuras(kuru) Dievs viņam vēlēja 82 prieku gadus sadzīvot iekš labas saderēšanas, iekš krietnas piepildīšanas visu laulības likumu, iekš nemitējamas baudīšanas pašu saldāku laulības prieku. No tiem 7 bērniem viņa laulības tagad vēl dzīvi 2 dēli, 2 meitas. Pats cienīgs Cessavas dzimts kungs, Francs(Vai tomēr Frants, grūti saprast), paša rokas rakstā abiem šiem laulātiem draugiem to labu slavu cēlis, ka viņi līdz nāvei ne mitējušies(tā arī rakstīts atsevišķi) dievbījīgiem taisniem cilvēkiem būt, ka viņi nemitējušies, iekams spējot, ar pašu rokas darbu maizi pelnīt, ka pats Ādams vēl pašā savas dzīvības nobeigā pie ratiem, kamanām un miroņa šķirstam, ar cirru(laikam jau tak cirvi) un ēveli bez apnikšanas strādājot redzēts tapis, ka vēl pāru gadu priekš viņa nāves viņa acis jau bija patumšas un viņa ausis kurlas palikušas. Pats cienīgs Kungs viņu bij mežā atradis, sausus zariņus salasot priekš savu mīļu sieviņu. Pats cienīgs Kungs apliecina, ka šie laulāti draugi savu godu tai mērā cienījuši, ka muiža nespējusi viņiem to dzīes uzturu uzspiest, bez vien ar varu.