Eksperiments īsumā
Sākotnēji bija iecerēts cilvēku grupai dzīvot kādu laiku bez valodas un līdz ar to arī bez kontaktiem ar ārpasauli kādā noslēgtā vietā. Kāpēc? Lai rekonstruētu laiku kādus 70-200 tūkstošus gadu atpakaļ, kad sarežģīta valoda vēl nebija radusies. Interesanti bija paskatīties kā tas ietekmēs domāšanu, kā mēs domāsim, kad netiks izmantota valoda.

Pirmkārt eksperiments īsti neizdevās kā bija iecerēts, otrkārt tas noteikti bija viens no pieciem interesantākajiem piedzīvojumiem manā mūžā.

Daļa dalībnieku bija sapratuši, ka ir aizliegta tikai sazināšanās esošās valodās, bet jaunu vārdu izdomāšana ir ok un ātri sāka meklēt vārdus dažādām lietām un darbībām. Tie kuri gribēja klusēt, turpināja klusēt un valodošanā nepiedalījās. Taču jau otrajā dienā valoda bija tik tālu attīstījusies, ka neiesaistīties būtu pārāk bīstami, lai nekļūtu par svešinieku šajā kopienā. Un tad sākās - otrajā dienā jau notika samocītas sarunas, trešajā jau tika veidoti salikti teikumi un tika dziedātas dziesmas. Bail iedomāties, kas notiktu, ja eksperiments, kurš sākās Svētdien, nebeigtos jau Ceturdien.

Kā tas viss notika.
Pavisam piedalījās septiņi cilvēki, kuri eksperimenta laikā vai nu paši sev izdomāja vai viņiem tika dots vārds - pieci vīrieši(Dringa, Uho, Ššššš, Ka un Kopti) un divas sievietes(Ūce un Rati). Eksperimentu novēroja un katru dienu vairākas reizes ieradās, kopienas dzīvē iejaucās un visu filmēja vadītāja kurai tika dotas Dieva tiesības un vārds(Rilke).

Svētdienas vakarā varēja vēl sarunāties, pirmdienas rīts sākās klusumā. Pirmās stundas vismaz man bija neērtas. Tu pieej klāt cilvēkam, bet teikt nav ko. Var skatīties virsū, var novērsties, bet komunikācija notiek. Pēc tam komunikācija sākās. Visvairāk ar žestiem un skaņām - e, mm, ee, utmldz.

Ikdienas nepieciešamie darbi līdzīgi kā akmens laikmetā aizņēma 2-3 stundas - ēst taisīšana, malkas sagāde un pa kādam uzdevumam ko deva Rilke. Uzdevumi bija doties pāri upei(Nometne atradās Maltas upes krastā, pāri mežs) un salasīt spaini melleņu, doties pāri upei atrast paslēptus labumus un nirt upē pēc maisos ieliktiem labumiem. Pirms eksperimenta mani pēdējā brīdī pārmāca pesimisms, ka brīvajā laikā visi dalībnieki gulēs un garlaikosies, taču tā nenotika, pārējo laiku dalībnieki pavadīja spēlēs, instrumentu radīšanā, komunikācijā, sacensībās un pat pseidoreliģiskās izdarībās. Notika lietus aizbaidīšana, kopienas smīdināšana un sacensības improvizētā teātrī, olimpiskās spēles, zīmēšana, cirvja mešana mērķī, skaistumpriekšmetu taisīšana un daudzas citas izklaides.

Taču pats interesantākais laikam bija valoda. Kā jau teicu, tā radās spontāni un laikam pirmais cilvēks kurš pateica pirmo vārdu bija Dringa, viņam pievienojās Uho, Rati un Ūce, vēlāk arī pārējie. Es sākumā pieturējos pie klusuma, bet kad sapratu, ka izvairīšanās no valodas man liegs lielu daļu komunikācijas, iesaistījos un drīz arī tiku pie vārda, kopiena mani nosauca par Kopti. Kāpēc? Es nezinu. Vispār vārdi radās divos veidos.Kad tika radīts vārds "runāt" - lala, parasti tika norādīts uz kādu lietu vai darbību un prasīts pārējiem - lalā? Tad tika domāts kā lai to nosauc. Vārds parasti izdzīvoja, ja pie tā radīšanas klāt bija vismaz trīs cilvēki, citādi tas aizmirsās un neiegājās. Liela daļa vārdu bija onomatopoētismi, piemēram -
cirst - čok čok, arī cirvis
iet - cok cok
akmens - tgdk(tika zemē mests akmens lai dzirdētu kā tas skan)
droši vien arī - šu šu - "ūdens".
No šiem vārdiem vēlāk tika atvasināti daudzi citi vārdi, piemēram -
roka - čok
kāja - cok

Taču daudzi vārdi tika veidoti tāpat, kā liekas pēc to līdzības saknē ar citām valodām, no zemapziņas asociācijām.
Hut - telts un ārī māja
džanga - kopiena, cilvēks
dinga - puika
dinga dinga - vīrietis
dinga dinga dinga - večuks
vikce - meitene
viset - sieviete
vikce vikce - veca sieviete
juška - mest
kuplis - koks
musti - ēst
ruā - mīlēt
kvekt - nogalināt, beigas, izbeigt
ekvekt - radīt, uzcelt, dzimt
Pluzga - lapas
Donga - zeme
himā - sāls
ļerpa - lamuvārds, slikti, nelabs
pupce - dibens
fa - uguns

Tad radās salikteņi
Džanga tgdk(galva)
donga cok - kurpe
Rua tgdk - sirds
Donga dgdk - kartupelis
šu šu džanga - zivis
Pu džanga - putni
Fa kuplis - malka
utt.

Sarunas kļuva arvien sarežģītākas un līdzīgas tam, kā parasti atdarina kādu cilšu sarunas, lai pateiktu, ka es eju peldēties, lai meitenes pieskata uguni, es teicu - Kopti(es) cok cok(eju) šu šu cok cok(peldēties), Rati, Ūce(meitenes) džangapiska(skatās) fā(uguni). Pēdējā vakarā mēs sēdējām pie tī fā(mazā ugunskura), kas bija iekurts pie nojumes, kur mēs slēpāmies no lietus un dziedājām dažādas dziesmas, ļerpa lala(citu valodu) vārdus nomainot ar džanga lala(kopienas valodas) vārdiem.

Tika radīta arī interesanta skaitīšanas sistēma, kas balstīta uz trīs skaitļiem - 1 - i, 2 - bi, 3 - ki.
No tiem tika atvasināti pārējie -
4 - bibi
5 - biki
6 - ibiki
7 - bibiki
8 - kibiki
9 - bibibiki
10 - bikibiki
11 - bikibiki i
12 - bikibiki bi
Vēlāk tika radīta arī nullē - pļukš. Pļukš nozīmēja arī - nav, nekā. Ar šiem skaitļiem pilnīgi pietika lai viens otram nosauktu savu telefona numuru. Ar to arī pietika lai pateiktu cik ir pulkstens, vai kura diena šobrīd ir - ipufā - pirmdiena, bipufā - otrdiena. vikce vikce pufā(veca sieviete, diena - vakardiena, jo pufā - mūsu diena, vikce pufā - meitene, diena, rītdiena).


Pēc vairāk skaitļiem nebija nepieciešamības, tos varēja aizviedot ar - Lo(daudz, kas nozīmēja arī labi) Lo musti - ļoti garšīgi. Lo Pufā (labdien, labrīt, Pufā - diena un saule).

Interesanti bija novērot, ka līdzīgi kā ekstrēmās situācijās lietojot jebkuru citu valodu(mūsu gadījumā veicot uzdevumus, kur nepieciešams ātrums), valodu atkal nomainīja žesti un neartikulēti izsaucieni. Lai pateiktu sarežģītākus teikumus bija nepieciešams domāšanas laiks.

Kā izmainījās domāšana? Jau pirms eksperimenta, eksperimentējot ar sevi, es secināju, ka sarežģītas domas galvā ienāk daudz ātrāk pirms to var noformulēt valodā, tā arī notika šoreiz. Pie tam esot vienatnē mēs parasti tomēr vēl domājām latviski, izņemot veicot vienkāršas darbības - ejot peldēties, cērtot malku, gatavojot ēst.

Gandrīz visiem dalībniekiem zaudējot modrību, pa kādai reizei sanāca ierunāties latviski - ļerpa lala(slikta valoda, jebkura cita valoda, kas nav džanga lala - mūsu valoda). Es iekritu spēlējoties ar suni(vukce vukce), aizmetot akmeni ūdenī(kuram suns parasti leca pakaļ), uzsaucu Rati - ātri atrodi vēl kaut metamu.

Džangalala(mūsu valodā) mēs daudz runājām par cilvēkiem un attiecībām. Kopti(es) vicet(sievietes) pupce(dupsi) ee rua( ne mīlu), Kopti rua vicet rua tgdk(Es sievietes sirdi mīlu). Uho rua vicet džanga tgdk(Uho mīl sievietes galvu(prātu).
Dinga dinga vicet - džanga - Sieviete, vīrietis - ģimene. Džangā! - sekss.

Eksperiments bija aizraujošs piedzīvojums, šodien atgriežoties ir sajūta, ka ir pagājušas nedēļas vai mēneši, kaut arī pagājušas tikai dažas dienas. Šis ir tikai īss apraksts, apsolos uzrakstīt vairāk un droši vien mēs arī publiskosim uzfilmēto materiālu, kas nedaudz atgādina filmas par ciltīm Andamanu salās.

P.S. Man visu laiku bija sapnis kopā ar kādu iemācīties kādu senizmirušu valodu, ar kuras palīdzību varētu sarunāties citiem nesaprotot. Tas nu beidzot ir piepildījies - Šobrīd pasaulē ir septiņi cilvēki, kuri var sarunāties džanga lala un varbūt vēl Rilke kaut ko saprot un var to pārtulkot ļerpa lala.