Te es tev piekrītu. Taču šādu agresīvo neicietību, naidu pet pamatnāciju lielā mērā kultivē arī latviešu "patrioti" sliktā nozīmē. Cittautiešu jaunietis, kas te ir dzimis, grib šeit dzīvot, strādāt, maksāt nodokļus, saprot, ka jāmācās valoda, negrib piedzīvot PSRS laiku atgriešanos, ja viņam diendienā teiks: "Krievu cūka, bandīt, deģenerāt, vācies laukā no Latvijas!", diezgan droši pievērsīsies NacBoliem, piedalīsies Štāba aktivitātēs, mācīs to arī saviem bērniem. Naids rada naidu. Vienmēr. Frankenšteina briesmonis, kas sāk vajāt savu radītāju.
Es esmu Latvijas patriots. Es esmu latviešu tautas patriots. Tieši tāpēc man derdzas visādi gardas un gedroviči, kas par varītēm grib mani glābt un kuru dēļ man paliek kauns, ka tie ir mani tautieši.

Par latviešu patriotiem sliktā nozīmē neizteikšos - par viņiem es neesmu augstās domās, tajā skaitā arī par tevis pieminētajiem cilvēkiem. Taču pieņemu, ka pie zināmiem apstākļiem tā man šķistu patīkamāka kompānija par dumju kosmopolītu baru, kuri, aizbildinādamies ar tukšām frāzēm par cilvēktiesībām u.tml. liberāla cilvēka pierastajiem argumentiem, būtu gatavi pārdot Latviju jebkuram cittautiešu salašņam no A vai R (debespusei un rasei šajā gadījumā nav nozīmes).
Pārsvarā krievu jaunatnes priekšstati par PSRS veidojas no tā, ko par šo veidojumu stāsta viņu vecāki, bet tie, kā jau pārsvarā būdami īsteni proletariāta šķiras pārstāvji, to sistēmu idealizē. Un arī viņu bērni iedomājas, ka tad bija gatavā leiputrija, salīdzinājumā ar neatkarīgo Latviju. Nu, un visas tās privilēģijas, kas pazaudētas... Te pat nav viņiem obligāti jāsaka, lai vācas prom, tur arī citi aspekti darbojas, tajā skaitā jau pieminētā savas nācijas kultūras varenuma pārspīlēšana un nostalģija pēc krievu impērijas. Arī bez mūsu fašistiem pietiktu fašistu viņu vidū.

Tā ir. Arī tā sauktie liberāļi mums nav nemaz tik liberāli.
Vienīgais glābiņš - anarhija.

Pieņemu gan, ka Kropotkina un Bakuņina izpratnē, nevis dažu nihilistu izpratnē, kuri būtu gatavi noraidīt jebkādas sabiedrības morāles normas un principus, tā parādīdami savu neorientēšanos anarhisma teorijā un tādēļ maldīgi sevi iedomājoties par anarhistiem. ;)
Bet tīra anarhija vienalga ir utopija, jo tā nerēķinās ar cilvēkam bieži vien dabiski piemītošo ļaunumu un varas(naudas)kāri, kā rezultātā jebkuri šāda veida ideāli ir lemti sakāvei. Diemžēl.

Jā, Kropotkina un Bakuņina izpratnē. Un jā, diemžēl tā ir utopija.

un par ko tad tu runā,ja utopija?kāda jega visur teikt,ka vislabāk būtu anarhijā?

Jo tīra nacionālsociālistiska valsts ir AntiUtopija.

netik liela mēra kā anarhija.īstenība ja tā labiu padomā,nacionālsociālistiska vslsts ir reāla.pat ļoti.

Pastāsti man, kur ir kāda reāla nacionālsociālistiska valsts? Būs jāaizbrauc apskatīt.

ja hitlertētiņam būtu izdevies to realizēt,tad droši varētu braukt uz 3 reihu.

Tad nekur nebūtu jābrauc, tepat arī būtu.

vai tu doma viņa ideju par Ostlandi?

Var to arī tā nosaukt.

Tas ir tikai pienjeemums. Nevar jau zinaat kaa shaada valsts buutu attiistiijusies taalaak.

Manupraat pashreiz kaut kas nacismam liidziigs saak veidoties Krievijaa - tur ir tie pashi priekshnoteikumi, kas savlaik bija Veimaaras republikaa - zaudeets aukstais karsh, zaudeetas bijushaas impeerijas teritorijas un sateliitvalstis, ekonomika pilniigaa pakaljaa, tautas veelme peec "stingraas rokas", veelme uzspodrinaat bijushaas impeerijas prestizhu, agresiiva nacionaalisma ietekmes pieaugshana. Vispaar jau Putina naakshana pie varas atgaadina Hitlera naakshanu pie varas (un ja shams kaut kaadaa veidaa pagarinaas saas pilnvaras, kas iesopeejams tikai ar konstituucijas groziishanu, vai pretlikumiigaa celjaa), tad buus Hitlers, kas Hitlers.

Nu vieniigi Putins politikaa ienaacis nevis ar partijas paliidziibu, bet specdienestu izvirziits, bet tas jau ir labots - kad nokljuva pie varas, tad partija ar tika izveidota.