Par latviešu patriotiem sliktā nozīmē neizteikšos - par viņiem es neesmu augstās domās, tajā skaitā arī par tevis pieminētajiem cilvēkiem. Taču pieņemu, ka pie zināmiem apstākļiem tā man šķistu patīkamāka kompānija par dumju kosmopolītu baru, kuri, aizbildinādamies ar tukšām frāzēm par cilvēktiesībām u.tml. liberāla cilvēka pierastajiem argumentiem, būtu gatavi pārdot Latviju jebkuram cittautiešu salašņam no A vai R (debespusei un rasei šajā gadījumā nav nozīmes).
Pārsvarā krievu jaunatnes priekšstati par PSRS veidojas no tā, ko par šo veidojumu stāsta viņu vecāki, bet tie, kā jau pārsvarā būdami īsteni proletariāta šķiras pārstāvji, to sistēmu idealizē. Un arī viņu bērni iedomājas, ka tad bija gatavā leiputrija, salīdzinājumā ar neatkarīgo Latviju. Nu, un visas tās privilēģijas, kas pazaudētas... Te pat nav viņiem obligāti jāsaka, lai vācas prom, tur arī citi aspekti darbojas, tajā skaitā jau pieminētā savas nācijas kultūras varenuma pārspīlēšana un nostalģija pēc krievu impērijas. Arī bez mūsu fašistiem pietiktu fašistu viņu vidū.