Īstermiņā varbūt jā, bet ar laiku jau nevar izlikties, ka nepastāv tas, ko negribi, lai būtu. Es arī ilgu laiku nemaz negribēju zināt, kas notiek Krievijā, aprobežojos tikai ar eiropeisko Sanktpēterburgu, nedaudz Maskavu. Nu tas redzams, šīs manas vienaldzības sekas.
Tāpēc minēju, ka tēja labi provocē domāt veidos, kā neesi darījis, un daudzslāņaināk.
Vispārzināmajā līmenī, kad negribi zināt tuvāk par sevi/savējos skarošo [ko iepriekš zinot, nevari ietekmēt], vienkārši paļauties. Par to, vai tava (domāts, mana) nevēlēšanās zināt, jau diezgan konkrēti nav pārsniegusi ausu aizspiešanu. Ukrainas bildes es reizēm redzu, bet izvēlos neatvērt pilnu attēlu setu. Man ir bail to uzzināt. Tai pat laikā, es labi apzinos, kas tur notiek, vnk negribu iegaumēt detaļas.
Ilgi pirms šī esmu dzirdējis/lasījis/redzējis footage tādas WWII pieredzes, personīgās traģēdijas, un reiz vēlāk pēc vien tāda stāsta, draugam lūdzu, ja ko līdzīgu, lai pabrīdina. Es naktīs iemiegot vēl ilgi būvēju savu izmisuma kino, tikai no dažiem teikumiem, izdzīvojot visas "lomas".
Lai zinātu ir jābūt stiprākam. "Spēks" bija ironija, laikam no 1984, kas ir viena no retajām grāmatām, ko kādreiz esmu izlasījis. Tad man ļoti patika lasīt. Bija sasodīti dzīva fantāzija. To grāmatu izlasījis aizvēru, un dienu vēl nevarēju atgūties, kā atgriezies no ilga ceļojuma pilnīgi citā realitātē. Tobrīd dzīvoju vēl reibšanu nepazīstot, tikko izmēginājis pirmos kāsīšus
Šo saprot tālāk izpratnē tikušie, vai empātijā dziļākie. Manā cibā pieminētais Gatis tovakar man mēģināja izskaidrot, ka arī viņš ir vainīgs, pie tā kas notiek Ukrainā. Ļoti bieži vērsās pie manis ar to, raudot. Es to norakstīju uz viņa pāli. Es nesapratu, tikai nodomāju, ks tauriņa efekts nav izdomāts, bet saasinšja uz šo mūs vairāk skarošo, saprotamo.
Domāju, varbūt tas pats, ko es ar prātu redzu. Es neatdzīvojos, jo viss sakritis vienlaicīgi, un meibi izsita korķus. Ir nolaidusies tumsa, kas tikai kāpinās.
Cilvēki liek man sarunās domāt. Vienaldzība=ļaunums. Ar to sākās tā nedēļa, kas izpostīja manu darbu, un diezin kā vispār tālāk. Atgādināji. Tieši dēļ šīs vienlīdzības zīmes, es apjuku, redzot, ka būt vienaldzīgam pret man kaut nepatīkamu, bet pilnīgā nelaimē nonākušu cilvēku, vēl nesaprotot, ka novilks lejā arī mani. Bija vislaik cibā izkliegtais pārbaudījums, jo dedzināja tieši vienaldzības jautājums, kad pats biju stabils, darbos
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dombrava
date: 3.. Apr, 2022 - 15:50
│Ҩ│
Īstermiņā varbūt jā, bet ar laiku jau nevar izlikties, ka nepastāv tas, ko negribi, lai būtu. Es arī ilgu laiku nemaz negribēju zināt, kas notiek Krievijā, aprobežojos tikai ar eiropeisko Sanktpēterburgu, nedaudz Maskavu. Nu tas redzams, šīs manas vienaldzības sekas.
atrīt | ₸ sākums
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zivs
date: 3.. Apr, 2022 - 16:25
│Ҩ│
Vispārzināmajā līmenī, kad negribi zināt tuvāk par sevi/savējos skarošo [ko iepriekš zinot, nevari ietekmēt], vienkārši paļauties.
Par to, vai tava (domāts, mana) nevēlēšanās zināt, jau diezgan konkrēti nav pārsniegusi ausu aizspiešanu. Ukrainas bildes es reizēm redzu, bet izvēlos neatvērt pilnu attēlu setu. Man ir bail to uzzināt. Tai pat laikā, es labi apzinos, kas tur notiek, vnk negribu iegaumēt detaļas.
Ilgi pirms šī esmu dzirdējis/lasījis/redzējis footage tādas WWII pieredzes, personīgās traģēdijas, un reiz vēlāk pēc vien tāda stāsta, draugam lūdzu, ja ko līdzīgu, lai pabrīdina. Es naktīs iemiegot vēl ilgi būvēju savu izmisuma kino, tikai no dažiem teikumiem, izdzīvojot visas "lomas".
Lai zinātu ir jābūt stiprākam. "Spēks" bija ironija, laikam no 1984, kas ir viena no retajām grāmatām, ko kādreiz esmu izlasījis. Tad man ļoti patika lasīt. Bija sasodīti dzīva fantāzija. To grāmatu izlasījis aizvēru, un dienu vēl nevarēju atgūties, kā atgriezies no ilga ceļojuma pilnīgi citā realitātē. Tobrīd dzīvoju vēl reibšanu nepazīstot, tikko izmēginājis pirmos kāsīšus
atrīt | ₸ | ₸ sākums
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zivs
date: 3.. Apr, 2022 - 16:27
│Ҩ│
atrīt | ₸
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zivs
date: 3.. Apr, 2022 - 16:58
│Ҩ│
Šo saprot tālāk izpratnē tikušie, vai empātijā dziļākie.
Manā cibā pieminētais Gatis tovakar man mēģināja izskaidrot, ka arī viņš ir vainīgs, pie tā kas notiek Ukrainā. Ļoti bieži vērsās pie manis ar to, raudot. Es to norakstīju uz viņa pāli. Es nesapratu, tikai nodomāju, ks tauriņa efekts nav izdomāts, bet saasinšja uz šo mūs vairāk skarošo, saprotamo.
Domāju, varbūt tas pats, ko es ar prātu redzu. Es neatdzīvojos, jo viss sakritis vienlaicīgi, un meibi izsita korķus. Ir nolaidusies tumsa, kas tikai kāpinās.
atrīt | ₸ | ₸ sākums
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zivs
date: 3.. Apr, 2022 - 17:17
│Ҩ│
Vienaldzība=ļaunums. Ar to sākās tā nedēļa, kas izpostīja manu darbu, un diezin kā vispār tālāk.
Atgādināji. Tieši dēļ šīs vienlīdzības zīmes, es apjuku, redzot, ka būt vienaldzīgam pret man kaut nepatīkamu, bet pilnīgā nelaimē nonākušu cilvēku, vēl nesaprotot, ka novilks lejā arī mani. Bija vislaik cibā izkliegtais pārbaudījums, jo dedzināja tieši vienaldzības jautājums, kad pats biju stabils, darbos
atrīt | ₸
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
teja
date: 4.. Apr, 2022 - 12:18
│Ҩ│
atrīt