zivs -

Tāpēc minēju, ka tēja labi provocē domāt veidos, kā neesi darījis, un daudzslāņaināk.

Vispārzināmajā līmenī, kad negribi zināt tuvāk par sevi/savējos skarošo [ko iepriekš zinot, nevari ietekmēt], vienkārši paļauties.
Par to, vai tava (domāts, mana) nevēlēšanās zināt, jau diezgan konkrēti nav pārsniegusi ausu aizspiešanu. Ukrainas bildes es reizēm redzu, bet izvēlos neatvērt pilnu attēlu setu. Man ir bail to uzzināt. Tai pat laikā, es labi apzinos, kas tur notiek, vnk negribu iegaumēt detaļas.

Ilgi pirms šī esmu dzirdējis/lasījis/redzējis footage tādas WWII pieredzes, personīgās traģēdijas, un reiz vēlāk pēc vien tāda stāsta, draugam lūdzu, ja ko līdzīgu, lai pabrīdina. Es naktīs iemiegot vēl ilgi būvēju savu izmisuma kino, tikai no dažiem teikumiem, izdzīvojot visas "lomas".

Lai zinātu ir jābūt stiprākam. "Spēks" bija ironija, laikam no 1984, kas ir viena no retajām grāmatām, ko kādreiz esmu izlasījis. Tad man ļoti patika lasīt. Bija sasodīti dzīva fantāzija. To grāmatu izlasījis aizvēru, un dienu vēl nevarēju atgūties, kā atgriezies no ilga ceļojuma pilnīgi citā realitātē. Tobrīd dzīvoju vēl reibšanu nepazīstot, tikko izmēginājis pirmos kāsīšus