zivs - 26. Augusts 2023

afrauded. such a useless experience.
that's when people doin their job at 3/10

Ļoti vērtīga Cake dziesma. Londonā, 1997 pārsteidzu mūzikas veikala pārdevēju, kad jautāju vai pieejams arī kasetē. Es vēl nebiju ticis līdz CD. Atradās, un bija priecīga, ka varēja palīdzēt dinozauram, jo kasetes bija knaps kvadrātmetrs visā veikalā.

The green light flashes, the flags go up
Churning and burning, they yearn for the cup
They deftly maneuver and muscle for rank
Fuel burning fast on an empty tank

He's going the distance
He's going for speed
She's all alone (all alone)
All alone in her time of need

Dziesma, ja nu, tad šeit: https://www.youtube.com/watch?v=F_HoMkkRHv8

But he's striving and driving and hugging the turns
And thinking of someone for whom he still burn

Uz UK 1997 gan braucu, ne tikai vienu no pirmajiem mēģinājumiem bēgt no attiecībām, bet nu arī piķi piepelnīt.
Zero. Ko nopelnīju, to brīvā dzīvē notērēju, gandrīz vispār nedzerot.

Nopelnīju reālāk ar cilvēku tirdzniecību. Iedzērām mazpilsētas bārā ar maniem darba devējiem. Ir cilvēki gatavi riskēt, ņemt nelegāļus, ja pelni 4 paundus sev, 4 paundus viņiem, katru stundu (maz jā, bet apoloģijas – tas bija 1997). Uz mutes kritis neesmu, un sarunājām eksportēt latviešus uz UK.
Stāsts ir grandiozs, būtu ilustrējams, tikai tik sens, nekāda interese rakties sevī, bet bilance = totāls +. Apmierināti nelegāļu nodarbinātāji, vēlāk apmierināti, pirmajā brīdī man virsū nākošie latvieši (nav bārbijas māja ar baseinu. ko draugs tur Rīgā viņiem sastāstīja, nezinu). Un nauda, vienkārši apkopota birstam mapē. Angļi no savas puses arī maksāja. Double strike. Kā nēģeris, atgriezies Rīgā, dalīju ar kompanjonu draugu.
Tāpat vien? Nopelnīt neko nevar, ja vnk dari mokošus darbus.
Saprotiet, ka cilvēks Rīgā ir izlaists, bez zināšanām, bez piepūles saņemt mēnešalgu dienā, tālāk viņam viss ir tikai nožēlojami pabalsti. Un naudai vairs nav vērtības. Vēl augustā pārtiku pirku par uzkrājumu maximas kartē, un biju ļoti mierīgs, ka gan swedkartē, gan maciņā, ir pa EUR 0,03. Bagātīga pieredze. Esmu mēģinājis visdažādākos kaktus šajā questā.

Ko var piebilst par pāķu debilitāti, diemžēl? UK 1997, tā ar knipi nemaz nevarēja tikt iekšā, bija jāpārliecina customs, ka tu esi Lielbritāniju apbrīnojošs tūrists. Un noteikti ne ņemt gumijas zābakus līdzi. Sev biju atstrādājis veselu šovu, un sirds nomierinājās tikai, kad neatceļami griezās zīmoga mehānisms, ieklaudzinot man pasē akceptu. Tos mēnešus 4 vēlāk, daļa izrādījās pilnīgi debīli. Zābaki, darba cimdi. Pusi aizsūtīja atpakaļ uz LV, neizlaižot no lidostas. Instrukcijas Rīgā bija, ko darīt, ko nedarīt dodoties uz UK.

Kruta. Man vajag KKF finansējumu.
Kā Beketa Mērfijs, pagriežos uz vienu pusi gultā, aptaustu, cik sakarsusi pakakle zem džempera. Izstaipu kājas.
Redzu priekšā svītru kodu. Tās strīpiņas esmu es – pamatīgi fragmentēts. Labākais ko darīt jau 2 dienās, saņemties uz retu reizi pasmēķēt balkonā. Vienam, kam skābe piedāvāja konstantu tenisa bumbiņu uz atlikušo dzīvi metru no acīm.
Man nav ne skābe, ne tenisa bumbiņa. Papīra izdruka ar svītrām. Ja es mācētu rēķināt, tad fragmentācija laikam ir ap 50-70%. Kompja diskam tas būtu iespaidīgi – būtībā useless, kamēr diska lasošā galva visu savāc pa svītriņām, gadsimts jau pagājis. Ir bijis dzīvē čoma kompim, ko laboju. Kādi 40% fragmentācijas. Defragmentē, un natin čeindžes, 37% fragmentācijas. Kaut met disku ārā. Man tik traki nav.
PC mazzinātājiem, 0 varbūt 3% ir norm, un jau 15% ir ugunsgrēks.

Nu nē, Semjuelu Beketu es spēju izlasīt tikai daždesmit lpp, tikai tāpēc, ka veidoju vāku. Tik smagu domas attīstību, kādu varēja ievērpt Bekets, man lasot 2000 vidū, es kliegdams aizmetu prom. Jutos lasot, kā sasiets, svīstošs, sakropļots sikspārnis, vientuļā alā, kur kaut kur ūdens pil, bet tev pastāvīgi slāpst, niez, un visas hūnijas. Pēc daždesmit lpp, nekas nemainījās. Drosminieki, kas spēj lasīt Beketu.

Lielīties vēl varu tāpēc, ka gadiem slēptā multene, bakalaurs, ko nomācījies 4 gadus, tā arī neizdarīju, netiks realizēta.
Vislaik slēpu, rādīju tikai draugiem, un vienīgais tik milzīgs ieguldījums animācijā. LMA nepabeidzu, jo 3. un 4. kursu atlaidu tādu alkoholismu, vēl veltot laiku arī mazam savam biznesam, ka pasniedzēji meta krustus, reiz atrodam mani guļot katedrā uz galda, kādi 4 200-gramīgie šņabji tukši, un darbs nav izdarīts, ka redzot, 19.gs vara gravieri arsēnu izdzertu kā vīnu. Smirdēju kā spirta muca, kā multenēs pārstieptu seju. Novaidējās, jo tur pat 2 nevar ielikt, bet ielika 5/10, jo pat pasniedzēji bija šarmēti, cik "droši gāju cauri dzīvei".

Nu, bakalauru, tātad paņēmu ultra hard level. Ja 3. un 4. kurss bija drausmīgs apkaunojums, un par pirmo manu ofortu 1. kursā Sietiņš noelsās. Katedras galva domāja, beidzot kaut kas normāls pie apvāršņa. Māku sajāt visu, tikai paaiciniet.
Bakalauram tad ir jāpārstrīpo visi tizlie gadi. Uzliku sev tādu uzdevumu, ka visi ķīniešu pro geimeri, nedēļas močītu. Bet es biju gatavs viens 3 nedēļās iziet līmeni. Spectacular.
Stopējot 4-os naktī, sākumā pamodies tualetē, ar galvu uz klozetes vāka, un reiz pulveris tiešām nozīmēja pulveri, un pamodināja. Jau vēlāk, nolecis no Klondaikas letes Salaspilī, notīrījis baltumus no deguna, stopēju uz Rīgu.
Neticami. Neticami, ka paņēma uz Rīgu, jo mans plakāts uz nakts šosejas bija blāvas piltenes švīkas uz avīzes, ko iedeva bārmenis. Beigās nobiedēju viņu (laipno šoferīti), Statoilu jau Rīgā, ka operatori domā, spiest trauksmes pogu nav pamata, bet wtf – cita dimensija, bail, jo neprot rīkoties ar tādām. Sanāk, ka izskatījos insane. Sagleznoju visus multenes fonus, saskenēju, apstrādāju, jau iekustināju pirmo scēnu, līdz G paspēja pamosties. To lūk var saukt par ātrumu. Draugi un bakalaura pasniedzējs elsa no redzamā. Turpināju līdz dzemdībām, kad nāca pasaulē puika, un sapratu, ka pa atlikušo nedēļu vienalga nepaspēšu. Nekas nav turpināts. It is over.