25.. Aug, 2023 | 00:37
Zivs nerubī, un lasīt negrib. Tad Toto Cutunio, vai Toto, kas dzied Africa?
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
25.. Aug, 2023 | 00:39
Itāļu estrāde bija visa mana bērnība + Ingus Pētersons.
Ingu es satiku Elvi, un skaisti sveicu ap pusdeviņiem no rīta.
Savukārt, visu 80-o itāļu estrādi prāts tura krampī, neko nedala, tā arī tura krampī. Sanremo, lieliski šovi.
Toto, man šķiet, nav Toto Cutunio. Divi dažādi cilvēki.
Ingu es satiku Elvi, un skaisti sveicu ap pusdeviņiem no rīta.
Savukārt, visu 80-o itāļu estrādi prāts tura krampī, neko nedala, tā arī tura krampī. Sanremo, lieliski šovi.
Toto, man šķiet, nav Toto Cutunio. Divi dažādi cilvēki.
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
25.. Aug, 2023 | 00:47
Grāmata, ko dzērumā nepabeidzu.
Draugi aizejot pieteica neiet ārā uz scooteriem, un nelikt Prodigy mājās ļoti skaļi. Man nav draugu, kam nav humora izjūtas.
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
25.. Aug, 2023 | 00:53
Nu come on. Stuck on female energy. I don't. Just.
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
25.. Aug, 2023 | 03:35
Pierubījos ar segu pār galvu, joprojām kroksenēs. Istabā ļoti salst.
Virtuvē pīpēt, un neklausos nevienu no Toto. Es taču nezinu, varbūt klausīšos to, kurš vēl dzīvs, un otrādi.
To, ko darīju virtuvē, whatever. Neko, kas būtu interesanti.
Atpakaļ uz istabu. Tik kolosāli, pirms pamodināju kompi. Pulkstenis tikšķ.
Līdz 18, dzīvojot Sarkanarmijas ielā, mājās bija sienas pulkstenis, bez dzeguzes.
Atnāca pirmie jaunie draugi (pēc unikālā bērnības drauga, ar ko vārījām tā, ka maz neliekās – mani tuvu aizsūtīja uz koloniju. Milice sēdē apsauca pretīgo skolas direktori, kura kliedza "uz koloniju!". Milice: jūs vispār saprotat ko nozīmē kolonija? Milice bija cilvēks, atšķirībā no sk. direktores. Visu cieņu cilvēkam. Es biju tuvu ēst dzīvsudrabu, ja sūtīs uz koloniju. Neko jau tādu, bet nosprostota iela, n-pažarnieku mašīnas, milicija, cilvēki klepodami tiek ārā no mājas. Bet vispār esmu jērs visu dzīvi, for real. Arī tas stafs nebija tā paredzēts, vnk nezinājām, nesanāca, bet sanāca krietni sliktāk)
Tātad, atnāca draugi, un klausījās klusumā "kā tu vari pie tādas [galvā dzenošas] skaņas dzīvot?". Viņi domāja sienas pulksteni, izrādījās.
Atvēru visas ausis. Kas, ko? Pulkstenis laikam vecāks par mani, un es vispār nedzirdēju. Ķermenis tā pielāgojies, ka man istabā bija pilnīgs klusums. Uz brīdi spēju izrauties, un mēģināt saklausīt. Ak, jā, ir ritmiska skaņa, un uzreiz aizmirsu. Pamanīju, ka ir ļoti skaļš tik-tak – pendele. Un vispār nedzirdu. Prāts vnk adaptē (no pirmās manas dienas šeit. tur), un sūta pretskaņu neitralizēt. Unikāli, es domāju.
Virtuvē pīpēt, un neklausos nevienu no Toto. Es taču nezinu, varbūt klausīšos to, kurš vēl dzīvs, un otrādi.
To, ko darīju virtuvē, whatever. Neko, kas būtu interesanti.
Atpakaļ uz istabu. Tik kolosāli, pirms pamodināju kompi. Pulkstenis tikšķ.
Līdz 18, dzīvojot Sarkanarmijas ielā, mājās bija sienas pulkstenis, bez dzeguzes.
Atnāca pirmie jaunie draugi (pēc unikālā bērnības drauga, ar ko vārījām tā, ka maz neliekās – mani tuvu aizsūtīja uz koloniju. Milice sēdē apsauca pretīgo skolas direktori, kura kliedza "uz koloniju!". Milice: jūs vispār saprotat ko nozīmē kolonija? Milice bija cilvēks, atšķirībā no sk. direktores. Visu cieņu cilvēkam. Es biju tuvu ēst dzīvsudrabu, ja sūtīs uz koloniju. Neko jau tādu, bet nosprostota iela, n-pažarnieku mašīnas, milicija, cilvēki klepodami tiek ārā no mājas. Bet vispār esmu jērs visu dzīvi, for real. Arī tas stafs nebija tā paredzēts, vnk nezinājām, nesanāca, bet sanāca krietni sliktāk)
Tātad, atnāca draugi, un klausījās klusumā "kā tu vari pie tādas [galvā dzenošas] skaņas dzīvot?". Viņi domāja sienas pulksteni, izrādījās.
Atvēru visas ausis. Kas, ko? Pulkstenis laikam vecāks par mani, un es vispār nedzirdēju. Ķermenis tā pielāgojies, ka man istabā bija pilnīgs klusums. Uz brīdi spēju izrauties, un mēģināt saklausīt. Ak, jā, ir ritmiska skaņa, un uzreiz aizmirsu. Pamanīju, ka ir ļoti skaļš tik-tak – pendele. Un vispār nedzirdu. Prāts vnk adaptē (no pirmās manas dienas šeit. tur), un sūta pretskaņu neitralizēt. Unikāli, es domāju.
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
25.. Aug, 2023 | 04:11
Mājiņa Sarkanarmijas 119 ir regular database sapņiem.
Jau stāstīju, ka izvadāju vēl maijā G un viņas draugu pa kāpnēm, sētu. Nevar palikt vienaldzīgs, nesajukt prātā, pilnām plaušām, acīm elpojot visas pilsētas saules. Vide ir tik svarīga. Neviens neko tur neredzēs (ne tik skaļi, bet bez mana draiva tur), Bruņinieku 119. Es redzu joprojām.
Kāpēc man plenērā vislabāk patika mūris Skolas ielas sētā? Labākais mans akvarelis. Gleznot nemāku vispār. Visu LMA izvilku, nemākot gleznot ne sūda, grafiķiem to neprasīja vairāk kā pārvilkt slapju otu pāri papīram. 18 gadus redzēju milzīgu ugunsmūri, oranžīgu, un [to vnk nevar aprakstīt, tad ir jāpiepūlās, lai nav garlaicīgi]. I could do, because I write, and endless asking for paying for that. I'm not unique. I just spend 1/2 to 2/3 of my creative time, to write. No one pays. I got a bills, I need to eat. I just have to work on visual commercials, most of time preparing to work. Silly.
So, bye (for next 2 min)
Jau stāstīju, ka izvadāju vēl maijā G un viņas draugu pa kāpnēm, sētu. Nevar palikt vienaldzīgs, nesajukt prātā, pilnām plaušām, acīm elpojot visas pilsētas saules. Vide ir tik svarīga. Neviens neko tur neredzēs (ne tik skaļi, bet bez mana draiva tur), Bruņinieku 119. Es redzu joprojām.
Kāpēc man plenērā vislabāk patika mūris Skolas ielas sētā? Labākais mans akvarelis. Gleznot nemāku vispār. Visu LMA izvilku, nemākot gleznot ne sūda, grafiķiem to neprasīja vairāk kā pārvilkt slapju otu pāri papīram. 18 gadus redzēju milzīgu ugunsmūri, oranžīgu, un [to vnk nevar aprakstīt, tad ir jāpiepūlās, lai nav garlaicīgi]. I could do, because I write, and endless asking for paying for that. I'm not unique. I just spend 1/2 to 2/3 of my creative time, to write. No one pays. I got a bills, I need to eat. I just have to work on visual commercials, most of time preparing to work. Silly.
So, bye (for next 2 min)