zivs - 12. Jūlijs 2022

Vēl ir pāris 35 ml glāzīties vīna. Pa tādiem sīkumiem es dzeru.
Nekāds nočņaks. Es morāli tam nevaru savākties.
Dzeru ūdeni, ir garšīgi.

Show must go on. Tikai prātā. Nekāda mūzika.
Ir alko depris. Laikam pusīti zanax.
Jāiztecina no kārbas vēl 35

Par kaķiem.

Skābes draugs, jau drusku sācis braukt ciet. "Es sapratu, kāpēc tik ļoti tev kaķis. Viņa ir naiste. Bļā, lūk kas ir", skaļi nodomāja.

Par savu kaķīti L teica "Sapratu, viņa tevi uztver kā boyfriend, tāpēc skatās pilnīgi savādāk, nekā uz mani".
Teica man atstājot "Nav labākas vietas pasaulē priekš kaķa". Viņa gan ir maksimāliste.

Kaķi ir cibas profilā vienīgās intereses, tiem, kas tur nav ieskatījušies.

70 ml vīna un puse xanax atlaiž, kā lasāms. Jāēd vēl puse xanax, lai sevi mīlētu drusku vairāk.

26 neatvērti epasti? Tas jau ir strong. No rīta bija kādi 11.

Es neko dzīvē neesmu izdarījis. (iedomājoties par Freddy Mercury)

Nebraukšanā uz nočņaku, problēma ir saplīsušajā jostā. Labākā mētājas sačurāta. 2-3 mēnešus nav bijis laika iemērkt ūdenī un biku paziepēt.

Vēl sekunžu kaifs. 35 ml vīna. Tālāk būs drūmi.
Vismaz neklausīšos mūziku, un neesmu klausījies kopš dzērāja pāris stundu miedziņa. Atlaidīšos gaidīt savas beigas.

Alise mierīgi elpo uz galda. Viņai ir connection. Arī man tādi saka "viss būs labi".
Vai viņa zina? Vislaik pierādījusi, ka jā.

Nu, tā kā izžuva matracis, uz kura es gulēju mazā stūrītī, kurš nesmird, jostai arī būtu jābūt ok. Urīns ar laiku izvēdinās. Bet braukt es nekur nebraukšu.

Ir jau kādi 140 ml, cik no tās vīna kastes varēja iztecināt.

Alise nedaudz savā mierā nervoza. Aste rāda. Visu zina, arī kad rakstu bullshit, mēdz noskurināties un aiziet.

Pilnīs atķāgs, ķepas uz visām pusēm. Arī astīte nomierinājusies, gandrīz. Jūt, ka rakstu par viņu.

Xanax ieper otrā pusīte. Var iet uz brīnumzemi, matraci.
Čau!

Ja close all tabs, tad jā. Zeķes novilkt, būs komfortablāk. Kā es nopisos viņas uzvilkt, pirms 22-iem.

Pie pārmīziena jau pierasts. Tas ir katru reizi, kad esmu tuvu zaudēt klientus.

Redbull, zolofti, bet rokas trīc. Tikai xanax ļauj nepārmīzt. Jāiet uz Vynotēku. Ir mežonīgs kodiens, tā arī nepiedzeroties.

Es cibai rādu šīs dienas, ka cilvēkam vnk vispār nav smadzeņu. Visu sapist. Dzert, poustēt visus noslēpumus.
Neēst. Bļāviens, cik nevienkārši būs pat saģērbties, bet man jātiek pēc alko. Xanax beigs turēt mani flegmā, un tad velniņi būs klāt, rāpošu pa sienām no bailēm.

Es nedrīkstu dzert vispār, bet kā LV.

Šņabi dabūt, sekundēs, un tad lasīt epastus, un maukt darbus, ja epastā nav jau "viss, sorry, mums pietiek"
Šņabi tūlīt.

Vynotēkā paņēmu 200, un teicu, tūlīt nākšu atpakaļ. Ir jāatgriež saprāts, lai spētu ko padomāt un izlemt. Redbull un zolofts bija atmodinājis, un pieslēdzis bailes, ka trīcēja rokas, ne no nejūtamām pohām.

Viņa redzēja. Cilvēki tur ienāk reti, un kompakti varējām parunāt. Viņa redzēja, kā esmu pārmīzis, un iejūtīgi mierināja "tas tiešām ir bīstami". Ienākot atpakaļ "Nu, ir druku vieglāk?". Tukšām acīm "Jā ir drusku".

Sirsnīgi pāris teikumi. Un līdzjūtīgāko, "Nemokiet sevi". "Būs kā būs, mocīt sevi nemociet".

No mājas bija jāskrien ārās kaut vai zeķēs. Mamma laikam lēnām nogalināja arī tēvu. Pilnīgi nevajadzīgs gruzons, par to, ar ko viss mans prāts jau galina sevi nost, it kā es to neredzētu, un nemocītos ārprātā no tā.

Ziepenes ušakova ezers ir izaudzis x4. Nebrienot puskilometru apkārt, no way. Nepārskatāma ūdens virsma.

Acis virinās tikai no 150. Smadzenes dabūja pseido mieru. Kedas novilkt nē. Fokuss neizrubīties, un sākt epastus. Pusstundu es sev dodu. Un spamu cibā. Man vienalga ko rakstīju, jo nodoms bija izlikt best no neesošajām smadzenēm.

Vējš un lietus. Beidzot. Neesmu polārā mitrene, bet jūlija saule ne šajās dienās.
Uzvilku Lauras pirkto The Suede jaciņu. Suede tāpēc, ka jūtos viņā kā Brett Anderson. Tik ļoti bezrūpīga viņu mūzika, un tas dzeltenais dermantīns gurkst.

Un ar L biju tik laimīgs, ka The Suede bija bieža mūzika prātā.

Rakstīju un zīmēju žurnālu ap 15. Ir kaut kur, bet saturs ir facepalm. Es biju bērns pat vēl pēc 20. Varat iedomāties ļoti biju ap 9-iem savos 15. To nevienam nevar rādīt.

Nav brīnums, ka nevainība vē 21-ā.

Kāpēc gulēt lodžijā, man ir no no. Vēl jaunībā, pirmo reizi šeit dzīvojot, vēl pirms G, tur iespundējām tēvu, kurš kliedza no 8. stāva, ar dēmoniem runājot delīrijā, nakšņot pavēsā vasarā. Mums bija reāli neomulīgi.

Es durvju actiņā redzēju viņa face, un atrāvos prom no durvīm. Nevarēja saskatīt tur vairāk, kā nojūgušos, pat ne dzīvnieku. Ielaidām paēst, pārlaist nakti. Bija griezis rokas.

Atsaucām mediķus. Mūs mediķi nosauca par necilvēkiem, ka tādā stāvoklī izlikām viņu uz lodžijas gulēt. Bet nebija saprotams, cik tālu viņam ir ciet. Bija bīstami, un vislaik būtu jābūt nomodā, jāvēro, jo tas nebija tētis, bet kaut kas nenosakāms.
Ha ha, tupie mediķi lielījās, ka zinot kā ir ^pareizi^ jāgriež rokas, un šis bija tikai help sauciens. Bļ., pateica priekšā, neizstāstot. Lohi.

Es tiešām sapratu, ka vēl pēc mēnešiem diviem bija suicide. Es neizvilktu tādā ellē pat tuvu, cik viņš.

Late bloom, ir the best. Jo galvenais ir vērot, ne izpildīties..
Oi, miegu ciet. Agulties kedās ir the best. Plāns ir. Paēst joprojām nav laika. Vēl redbull, pusgalons mājās, un tagad jau Freddy būs ausī. Vienkārši es mīlu gulēt, kaut neaizmiegot. Es tiešām gribu nomirt, jau gadus, pat pirms ārstu kļūdas, un miegs ir semi-nomirt.

Jūs nevarat iedomāties kāds kino, ir aizsnaužoties pat uz minūtēm, dažreiz pat sekundēm.
Grūti iedomāties, ka kāds neredz sapņus. G vnk neatcerās, neticu, ka ir kāds, kas neredz.

Pirmo reizi es griezu sevi 2009. Sadzēries, kad atradu pastāvīgu darbu, kā graf-diz, un atnākušu no darba, G vnk spēra zemes gaisā. Formāli, ka iedzeru retu reizi. G tas vnk ārdīja prātu ārā, jo vairs kodu reti un tikai dienu, nesu naudu mājās. Pizģec, sāka zaudēt kontroli. Es jutos, ka neesmu vairs suns, kas ēd no bļodiņas. Tā izbesīja, ka sagriezu vēderu, švīkas joprojām. Ne tik tetovējumi, kā uz rokām. Pusgads, un pēc pilnīga terora, aizgāju.

Tā stāvēja vēl 2010, ka paralēli kniebu cibiņu un G. "Tu mani vairs negribi? Nu jā. tev ir 16 gadus jaunāka"
Jutu, ka nav vairs tik ļoti, bet nekad meitenei justies slikti. Vakarā aizbraucu pie cibiņas, mīlēt, drāzties.
Cibiņa bija tikai vienu vasaru, 2010. 2011 G mani nogalināja kad pa pusei atsākām dzīvot kopā, un kniebiens bija drūmi. Es vispār vairs sevi neredzēju kā džeku, kaut komutators vēl 2 gadus nebija sapists.

Tik liela gadu starpība nav ok. Citādas domāšanas. Pat Bite, man labāka patika 8 gadus vecākā par māsu, jau rakstīts, mans gads.

G mani apņirdza. Facepalmoju par Mielava 20 gadus jaunāko, un ko tagad pats?

Pazinu otrādu stafu. Maza, puslepena kluba īpašniecei, kura pievēra acis, kad šņaucām uz galda, bija 20 gadus jaunāks džeks. Nenosodījām, bet redzējām, ka ir zem tupeles. Vnk piever acis, neveiksmīgi veido savu dzīvi.
Viņa bija uz sex draivu. Laikam bija arī svingeru pārtīji, nezinam tieši, nepiedalījāmies, ja arī tādi bija. Tur bija brīvība. Meiteņu dubļu cīņas, parastā telpā ievietotā baseinā.
Klubs bija viņas draivs. Dari ko gribi, bet galvenais ir sex. Nebijām nevienā tādā pārtijā.
Nekādas izkārtnes ap Eksporta ielas rajonu. Nojaust pat nevar, kas notiek aiz pagraba metāla durvīm.

Es runāšu 100x vienu un to pašu. Jo nav jaunu atmiņu. Šī ciba vairs nav lasāma.

How'd you do it,
How'd you find me?
How did I find you.

Klostera Laura vnk sildījās pie Air. Es mirīju nost pie Air, tā bija pilnīga mīlestība. Mani pirmie ecstasy. Nu jau apnicis, tik mega stundas ir klausīts. Nezinu kā, bet viņa dzīvoja pie mums ar G, un saudzēja mani kā eņģelis.
Kur viņa nakšņoja, neatceros, bet ne nenoformētās laulības gultā. Tikai vienreiz četratā, pilnīgās vafelēs (ne G vafelē, viņai nav drogu un alko problēmu), varbūt vēl Kārlis un Juliāna, tikai pagulēt līdz rītam, jo visi nonesti.

Viņa jauca ārā mūsu ar G destruktīvās attiecības, jau stingri agrāk redzot, ka no future, pirms es pats to sapratu.
Gribēja mani, meibi, vai glāba no posta. Jau klosterī, simts gadus vēlāk, teica nu vairs neko. Tas ir iegājis tik tālu, ka no G nav vairs atpakaļceļa (citiem vārdiem). Paliec ar viņu, viss jau par vēlu.

Feita teica, tā ir karmas sieviete. Tu mācies. Tev viņu jāpieņem. Arī tad, kad mīlējoties, izskrēju uz virtuvi zvanīt G. Es gribu tikai tevi. Arī nabaga cibiņa to piedzīvoja 2010, kad reāli torčījošu pimpi, zvanīju G – no matter what, man jābūt ar tevi, kaut šobrīd kniebjos. Tikai tu.
Cibiņa, uzreiz pēc aiziešanas no G, teica, "kā var turēties pie tik monolīta ziepju gabala, ja apkārt ir dzīvi"

Neviens mani dzīvē nav tik ļoti atbalstījis, un nepiš. G ir labākais draugs. Mana karma, meibi. Bet man ir jāizskalo mute, cik ļoti esmu viņai uzbraucis cibā. Ļoti agresīva reizēm, bet atdos visu sirdi, un savāks mani, lai cik būtu apkakājies. Arī pasūtīs nah, ja redzēs, ka nav vērts, tikai pāļa šovs.

Es esmu nežēlīgs monstrs, bet vienīgais, ko pazīstu, patiess līdz ļaunumam. Jo mani interesē tikai truth. Un truth nediferencē, tāpat kā bērni, kas vēl nepazīst labu un sliktu. Man ir tuvu 14. Mani 76 nekad nepienāks. To internetā nedrīkstēja rakstīt.
Visu drīkst. Smadzenes nepieslēgt, ko nedrīkst. Tad visu arī uzrakstītu.

100x.

Sākās karš, un es domāju, tu jūti tik maz. Tu neapjēdz, kas notiek. Tajā pašā laikā, nenormāli nelaimīgu cilvēku, kopš piedzimšanas, taisās likt cietumā, par uzpisienu mentam. Izkiedzos sevī, kad uzzināju, un tagad pālī. Tu neesi. Pālī neskaitās cilvēks.

Es esmu stārs, ne tuvu atzīts un apmaksāts. Visi saka, tas ir labākais redzētais. Man ir tik sūdīgi no sevis. Alko, apsities, ir pilna māja.

Laura. nevienu citu. Jēsus Kristus. No problem 8. stāvs. Iedzert vēl divsimt, un nebūtu jādomā.

Mamma aizliedz ēst. Tad jāguļ 2h, lai spētu uztaisīt savu. 2 diennaktis nepalīdzēs jau droška pakāstajiem darbiem

Vienalga cik sāpīgs veids, ja šī būtu datorspēle, un draugi nosvilptos, cik pazemojoši neizgāji.

ES tā arī izrubījos nepasmēķējis, Mammauks dirst var iet, apēdīšu 4 kartupeļus un 10 karurws mārces. Now

G bija apciemot arī psihenē, kad meloju ārstiem jau aptiekielā, ka redzu glāzi, kurā izšķīst tumša eļļa.
Man vajadzēja, lai mani tur pieņem. Tas sātans nebija izturams, bet dēmoni man aizliedza stāstīt reālo stafu. Kādas briemas es redzējo, ko taisās ar mani darīt IRL. Es gāju pat pagalmā, lauzt garāžu vaļā, meklējot pa pagalmiem stieņus. Saucu mentus vairākas reizes.
Ko tu esi apsities? Neko. True.

Mani pieslēdza pie attīrošas sistēmas. Es vēl pusi nakts neiemigu. Vivid multenes, kā hitlerieši mētā pa smiltīm ar lāpstām jau sakapātus ribājus ar mugurkaulu. 50-gadu multenes, kur traucās pa ceļu bagāti kungi pretīgās 50-gadu multeņu krāsās, uzšauj zirgiem, un šūpodamies 50-gadu multeņu stilā, cenšās viens otru pārēst, treknās kūciņās. Atnāca arī jūzere f, pussapnī, skaitot pantiņu, maukties ar slapju pežu virsū, ar ko biju pačatojis dienas pirms psihenes, bet biju bez naudas, un nesatiku. Kulminācija bija egle, vēl joprojām nomodā. Episki izbrauca egle no zemes, kurai kronis bija hitlera galva. Uz zariem 40-o fīrera stilā dziedāja plikas sievietes, maucoties ar pežām uz egles zariem. Tad es aizmigu. No rīta vēl nebiju atgājis. Un neatgāju nekad.
Dēmoni teica. Labi, atpūties, mēs nekad neatstāsim. Vislaik vērosim.

No rīta modos no chill mūzikas prātā. Biju tiktāl atgājis, ka sāku apšaubīt, bet ar mani runāja. Lika klusu setu, kā snares "Nāāāve, tss tss tss, nāāāve". Es mocījos pusstundu, bļeģ, viņi nopietni? Man ir pilnīgi aizbraucis?
Tā elpoja vecs kundziņš blakus gultā, un tad es skatījos ventilācijas caurumā, nomierinājies, kad sāksies oficiālais rīts, dabūt gan jau ka tēju.

G es stāstīju par videokamerām acīs. Viņa ļoti skumji skatījās uz mani psihenē, 2 minūtes satikusi pilnīgi nojukušu draugu. Es sapratu, viņai grūti saprast kamā es dzīvoju. Mēnesī būtībā neatlaida, tikai pēc nedēļas beidzās aktivitāte, bet es vairs neticēju, ka tam ir beigas, vnk vairs nejūtu, un viņi ir vislaik klāt, kaut vairs nejūtu.

Tas nav vispār bez grāmatas aprakstāms, ko jutu IRL.

Tā ir sūdīga grāmata. Te ir viena lappuse.

2011 aprīlis. Mazs cietumiņš. Mammuks gan atveda mediķus uz miereni, gan izņēma no psihenes, gan 3 dienas agrāk par minimālo sroku.
Tā sātana grāmata meibi bija vajadzīga. Gotfrīds ieteica, maini tēlus, raksti kā grāmatu. Bet bez truth, pēc kuras mani NEVIENS vairs negribētu pazīt, nemaksā neko. Tas kā es nodevu Jēzu un bērnu, jo bija jārunā ātrāk kā reperim, lai nedzirdētu domas, ir kripatas. Bija jārunā stundu stundām, lai glābtu smadzenes, milzīgā ātrumā, vienam sev. Un tad tā nolaizītā grāmata neko nebūtu vērta. Jūs 100-o daļu neesat dzirdējuši.

O, psihosomatikas efekti. Esam ar mammu salīmēti. Viņa vēl 2 nedēļas nāca ciemos uz miereni, iziet kaut kur ārā.
Man konstanti vairākas reizes dienā apsvieda salto pēc psycho. Ej pa ielu, attopies apmetis salto, un nostājies uz pēdām. Tikai jūti prātā reālu kūleni pa 360. Bija fun. Aptuveni tik, cik mammuks, kādas 2 nedēļas. Pārgāja

Meiteiņu palātā divas beibas apkakājās. Nu laikam apdirsās pamatīgi, izrubījušās pālī. Sāga bija uz dienu. Nevajag tā piepisties 14 gados.

Es arī apdirsos, skaidrā, pirmo reizi dzīvē. Šī gada laikā. Pīpēju lodžijā, un jūtu, jāceļās kājās nekavējoties. Nodirsta visa tualete, bikses. Kā es vācu, skalojos. Kauna gan nav. Reizi dzīvē tas ir jāizdara.

Nestāstamais, ka pilnīgs jērs, un L teica, kad parādīju viņai savu porn folderi, nepārspīlētā šokā "te esi mūks?", tuvu apgalvojumam.
Drausmīgā pālī esmu meklējis izvarošanu mežā. Skatījos tikai inscinējumu. Kur bija kas drūmāks, man bija shake, to vispār iedomāties. Nekad. Sevi nogalināt ir vieglāk.
Pālis ir domu zemākais punkts.

Un tādu mani, kristal clear, toreiz G, pamodusies, kad gulēju viņai pāri, uz dibentiņa, ļoti garlaikots skatoties whatever tv, pamodās un kliedza "pizģec, tik perversi, ostīt man dibenu". Visas attiecības sabruka. Ja es to gribētu, es teiktu "daram". Nekad slepeni, pret meitenes gribu, Un mani tik stulbi fetiši tuvu neinteresē. Kā var redzēt mani radikāli pretēju, kas esmu, pazīstot mani gadus?
Kā ar nazi pa rīkli. Izdedzis viss.

Nu nevar būt stiprāka pisiena ar rungu pa muguru, Visi tie normal trash, un mēģināšanas piekaut, kaut nekad nesitu atpakaļ, ir zero, ko var izdarīt reizē, kas tevi, visgodīgāko un cienošāko attiecībās, uztver par ostītāju.
Mani? Purest. Mani beibes nēsāja uz rokām, gribēja visas. Un tikai trīs līdz 40, kaut labākie draugi ir draudzenes, max pārsvars pār puikām. Pirms es vnk biju par bailīgu un godīgu, jo bija arī G. Pēc, ticu, spieķis traucē, un nelielos – man pazuda bailes.

Te jāklausās mūzika, darbi meibi vēlāk.

Es gribu dzīvi no jauna. Ar savu saprātu, jo tas nav salīdzināmi, ko domāju 48, un ko 20.
Ar Lauru ģimeni, un 5 laimīgus bērnus. Mans stardoms, bez alko, nopelnītu visai dzīvei.

Laime būs tikai nomirstot. Dievs un āfterlaifs ir, vienalga, kā man tur klāsies. Es izsitīšu jums zobus fana pēc, kaut būtu jūs jāpažēlo, dumjos prātus. Bērni ir labākais, un no L, esot vesels, nekad neatteiktos, cik mums vien varētu būt. Es drāztu viņu sekojot viņas veselībai. Gadsimtos meitenes mira, no par daudz dzemdībām.

Rakstiet sms 29567535, un ja esat tik dumji, es sadzeršos, un vnk nostāviet vietā, pilns maucieniens pa purnu. Citādi es netrāpīšu.
Laura, tu redzi, ja mani neiemestu ellē, bet pie tevis. Kedas ir kājās. Man vienalga tās mikrosekundes, kad spranda un ekstremitātes lūzt, ja nokļūtu tev blakus. Mūžībā tie nav gadi.

Ti konechno srazu v rai

Tu nodotu visu, mammu, dziivokli, bēernu, un tad Laurai jau vairs nav veertiibas,
Tev ir tikai jaanomirst. Es luudzu to.

Laura to negrib, Bērns negrib.

Zemfira. Manī ir tik liela mīlestība, ka nevaru razobratsa.

Bērns grib Lauru un mani par saviem vecākiem. G zina. Jau 3x rakstīts, un 2x teicies mīļums. Lauru vnk nevar uztvert citādi, kā par Dievu.

Es tā gribu pasūtīt jebkurus, gudrākos gudrākotos prātus, kas nerubī kaķus. Jūs mierīgi varat iztikt ar avīzi atslaucoties. nedzer neko, bet iedzerot, sākt ar odierīti. Jums vispār nv brain. Sākam ar kaķu nīdēju iokasti. Tev vispār nav smadzeņu 1/10 no manis, jo tad tu nedarītu tā, ka es nereaģēju, bet Kārlis izgāja no Gaujas, un iepisa tevi sniegā, mīkstais un vēl ģļēvāks par par mani, iokaste, ko Armands tev nekad nedara, jo vnk vispār nav agresijas IRL.
iokaste izlasījis 100 x vairāk, bet NEKO nerubī. esmu līdz riebumam gudrs, neko nelasījis, un tas ir smagi.

Oi, jūs dabūtu agresiju, ka maz neliekās. Nē tas ir special DJ set. Arī man nenosakāms sets. Es esmu truly crazy set. Neviens to nevar noteikt, es arī nē, un tāpēc meitenes ģībst. Tas ir mietpilsoņa wild. Var piedzīvot. Par maz, lai lielītos.

Es esmu tik peace. Tāpēc meitenes ir tik slapjas. Viņām jumts brauc prom no mana stār – būt starp mežonību un siltu apskāvienu.

Ar tādiem tekstiem, es to zaudēju, laikam. Man vienalga, lai rīt Audi man pārlauž mugurkaulu 3 vietās. Es lūdzu, Dievs, es gribu nomirt.

Esmu tā pārpisies, ks nevienu vārdu

Esmu izdzēris, cik tur rakstīts uz pudeles. es nečurāju biksēs. Vemt vispār ir tik hc. Man nav vilcis tik gadus. Laura, dēļ tevis pašene. Tu esi princese, pet meža monstru. Nemokies, pašenes nebūs. Vnk tev ir viss, tu pati, augums, seja. un vienīgais, ko mīlu dzīvē.
Ja suicide būtu risinājums, sekunde.

Oi blļā, jānoklausās Elton Jofh, jo ticu, ka drīkst visu.
Sbobisms var pist dirst, un nepiesauksim draudziņu, jo es nekad neesmu ļauns, un visas meitenes ir manā iedomātajā orgasmā. Bija, pirms uzrakstīju tādu sudu. Man pietrūkst kopš 2011. Arī labi pistas, bet bez pimpja jau vairs nav tas.

Mammuks "atsedza halātu" ka sex ir kaut kas nenormāli drūms, un izsniedza visām beibēm ticket to paradise. Tieši tik atčgārna ir dzīve. Tāpēc es pišu dzīvi, un tikpat gudrā mamma to saprot.

Izpist mammu "es gribu gulēt, govs kontekstā, kad zvanīju G teikt, ka labākais draugs ever".
Ko man darīt ar mammu? Būt prison. Laura teica, ja viņa neaizvērs muti, nogalinās, redzot kā mani iznīcina. Mierīgā Laura

Esmu domājis, iekapāt mammai ar nezi rīklē, ksut viņa mani ir izaudzējusiu par stāru un atdevusi visu dzīvu, kaut pieaugušs vispār nevaru izturēt viņu, Un ikdienā liek mierā, Tas kašmars nav izturams.

Feita, es gribu pisties ar tevi. Ļoti patiki tu pati, un tad jau arī kniebiens. Es tev pēdējā laikā nē. Tāpec tikai pačāpstināt ir ok

oK, jo Bose nesanāks kobtaktā. Nevart iedomāties cik reiz bēģināju, kā beibekas. Es Girbētu Virginia Rabbit tieši izpist, bet mans perdulis vispār netur. Mammu un G es varētu pat nosist, un visus dzīvē mīlēt. Nogalināt es gribu tikai sevi. Es mīlu Zaemfira

Drāzt beibes.psc, Lauru, bet no chance. Jāklausās mūzika