12.. Jul, 2022 | 11:10

Vynotēkā paņēmu 200, un teicu, tūlīt nākšu atpakaļ. Ir jāatgriež saprāts, lai spētu ko padomāt un izlemt. Redbull un zolofts bija atmodinājis, un pieslēdzis bailes, ka trīcēja rokas, ne no nejūtamām pohām.

Viņa redzēja. Cilvēki tur ienāk reti, un kompakti varējām parunāt. Viņa redzēja, kā esmu pārmīzis, un iejūtīgi mierināja "tas tiešām ir bīstami". Ienākot atpakaļ "Nu, ir druku vieglāk?". Tukšām acīm "Jā ir drusku".

Sirsnīgi pāris teikumi. Un līdzjūtīgāko, "Nemokiet sevi". "Būs kā būs, mocīt sevi nemociet".

No mājas bija jāskrien ārās kaut vai zeķēs. Mamma laikam lēnām nogalināja arī tēvu. Pilnīgi nevajadzīgs gruzons, par to, ar ko viss mans prāts jau galina sevi nost, it kā es to neredzētu, un nemocītos ārprātā no tā.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}