12.. Jul, 2022 | 13:08
cibiņš ≡: zivs
Es runāšu 100x vienu un to pašu. Jo nav jaunu atmiņu. Šī ciba vairs nav lasāma.
How'd you do it,
How'd you find me?
How did I find you.
Klostera Laura vnk sildījās pie Air. Es mirīju nost pie Air, tā bija pilnīga mīlestība. Mani pirmie ecstasy. Nu jau apnicis, tik mega stundas ir klausīts. Nezinu kā, bet viņa dzīvoja pie mums ar G, un saudzēja mani kā eņģelis.
Kur viņa nakšņoja, neatceros, bet ne nenoformētās laulības gultā. Tikai vienreiz četratā, pilnīgās vafelēs (ne G vafelē, viņai nav drogu un alko problēmu), varbūt vēl Kārlis un Juliāna, tikai pagulēt līdz rītam, jo visi nonesti.
Viņa jauca ārā mūsu ar G destruktīvās attiecības, jau stingri agrāk redzot, ka no future, pirms es pats to sapratu.
Gribēja mani, meibi, vai glāba no posta. Jau klosterī, simts gadus vēlāk, teica nu vairs neko. Tas ir iegājis tik tālu, ka no G nav vairs atpakaļceļa (citiem vārdiem). Paliec ar viņu, viss jau par vēlu.
Feita teica, tā ir karmas sieviete. Tu mācies. Tev viņu jāpieņem. Arī tad, kad mīlējoties, izskrēju uz virtuvi zvanīt G. Es gribu tikai tevi. Arī nabaga cibiņa to piedzīvoja 2010, kad reāli torčījošu pimpi, zvanīju G – no matter what, man jābūt ar tevi, kaut šobrīd kniebjos. Tikai tu.
Cibiņa, uzreiz pēc aiziešanas no G, teica, "kā var turēties pie tik monolīta ziepju gabala, ja apkārt ir dzīvi"
Neviens mani dzīvē nav tik ļoti atbalstījis, un nepiš. G ir labākais draugs. Mana karma, meibi. Bet man ir jāizskalo mute, cik ļoti esmu viņai uzbraucis cibā. Ļoti agresīva reizēm, bet atdos visu sirdi, un savāks mani, lai cik būtu apkakājies. Arī pasūtīs nah, ja redzēs, ka nav vērts, tikai pāļa šovs.
Es esmu nežēlīgs monstrs, bet vienīgais, ko pazīstu, patiess līdz ļaunumam. Jo mani interesē tikai truth. Un truth nediferencē, tāpat kā bērni, kas vēl nepazīst labu un sliktu. Man ir tuvu 14. Mani 76 nekad nepienāks. To internetā nedrīkstēja rakstīt.
Visu drīkst. Smadzenes nepieslēgt, ko nedrīkst. Tad visu arī uzrakstītu.
How'd you do it,
How'd you find me?
How did I find you.
Klostera Laura vnk sildījās pie Air. Es mirīju nost pie Air, tā bija pilnīga mīlestība. Mani pirmie ecstasy. Nu jau apnicis, tik mega stundas ir klausīts. Nezinu kā, bet viņa dzīvoja pie mums ar G, un saudzēja mani kā eņģelis.
Kur viņa nakšņoja, neatceros, bet ne nenoformētās laulības gultā. Tikai vienreiz četratā, pilnīgās vafelēs (ne G vafelē, viņai nav drogu un alko problēmu), varbūt vēl Kārlis un Juliāna, tikai pagulēt līdz rītam, jo visi nonesti.
Viņa jauca ārā mūsu ar G destruktīvās attiecības, jau stingri agrāk redzot, ka no future, pirms es pats to sapratu.
Gribēja mani, meibi, vai glāba no posta. Jau klosterī, simts gadus vēlāk, teica nu vairs neko. Tas ir iegājis tik tālu, ka no G nav vairs atpakaļceļa (citiem vārdiem). Paliec ar viņu, viss jau par vēlu.
Feita teica, tā ir karmas sieviete. Tu mācies. Tev viņu jāpieņem. Arī tad, kad mīlējoties, izskrēju uz virtuvi zvanīt G. Es gribu tikai tevi. Arī nabaga cibiņa to piedzīvoja 2010, kad reāli torčījošu pimpi, zvanīju G – no matter what, man jābūt ar tevi, kaut šobrīd kniebjos. Tikai tu.
Cibiņa, uzreiz pēc aiziešanas no G, teica, "kā var turēties pie tik monolīta ziepju gabala, ja apkārt ir dzīvi"
Neviens mani dzīvē nav tik ļoti atbalstījis, un nepiš. G ir labākais draugs. Mana karma, meibi. Bet man ir jāizskalo mute, cik ļoti esmu viņai uzbraucis cibā. Ļoti agresīva reizēm, bet atdos visu sirdi, un savāks mani, lai cik būtu apkakājies. Arī pasūtīs nah, ja redzēs, ka nav vērts, tikai pāļa šovs.
Es esmu nežēlīgs monstrs, bet vienīgais, ko pazīstu, patiess līdz ļaunumam. Jo mani interesē tikai truth. Un truth nediferencē, tāpat kā bērni, kas vēl nepazīst labu un sliktu. Man ir tuvu 14. Mani 76 nekad nepienāks. To internetā nedrīkstēja rakstīt.
Visu drīkst. Smadzenes nepieslēgt, ko nedrīkst. Tad visu arī uzrakstītu.