zivs - 9. Jūlijs 2022

bļeģ, atliek klade

Tikai muldēt.

Dido dzied ausī. Man tikpat labi patika G. Un atšķirība ir tikai balsī, mūzikā.
Ļoti. Gatis teica, nesalīdzini. Viņš redz vairāk. Nesalīdzini, ir beidzot ienācis kontā.
Man patīk, Es uz brīdi jūtos (vairs nē, bet tas bija brīnišķīgi, uz nikrosekundi atrubīt brain, un pieslēgt, tikai uz brīdi, redzēt, kaut vai to, ka vispār neko neko neairē, Cilvēku kategorijas vienaldzīgas. Es vnk esmu kaut kur tik high. Tas ir true high, ciešanās, bez drogām

Sākt kariņu nē. Cienu pat konceptuāļus, ja neienāk supersatinušies lupatās, lai neredz pat acis, un kaut ko atrīt. Cilvēks, kas godīgi pasaka, ko domā. Respect, bet ieteikt twiteri. Kādās auzās ir jābūt (man), lai elpotu tik auksti.

Pamainīt domāšanas profilu, lūk, tas ir ok, ko no visa izlobīju, pasēžot minūtes, un padomājot, ko man īsti gribēja pateikt.
Te, zivī, ir sūnu ciems, karoti var iekārt debesīs. Bet twiteris bija tik neveiksmīgs mēģinājums.

Es, arī es, nogalinu cibu. Viens ieraksts, kopš aizmigu. Es gulēju ilgi, un saburzīju ar plaukstu seju, O, ir 18. Man tas pilnīgi neko neizteica. Kaut vai 2022. Mamma sāka nevietā vaimanāt par kaķīti, pamanījusi mani nomodā. Uzzināju, ka ir 6, ne 18. 3x 6 ir 18. Telefonā es neskatos, preferēju apiet digitālas ierīces, jo tās ir tik liels laika griezums, ka jācenšās nerīt burgerus, kaut manam ērtajam resnumam, tas neko vairs nelīdzēs. Hekate ieteica fitnesu. Good, tikai man labāk pareklamēt žiletes, ne fitnesa klubu, ar slīdošo lentu uz to, speciāli izbūvētu, 10 pakāpieniem no ielas. Redzēts foto. ASV tā laikam dara.

Hekate, paldies.
Es paskatījos 2000, vai 1999 oktobrī. Saule, kas šodien ir ok, tobrīd bija tik gaidīta, un svaiga elpa. Manī pērās visu darīt. Pat kafija nebija obligāti. Thou, jau tad šo to mēdzu lietot, nebūt ne mazā mērā, ne alko, bet biju vēl dzīvs, un nekas mani nevarēja likt pat sabremzēt ātrumu kristāltīrām smadzenēm, raujot septembra, oktobra gaisu un sauli, pilnīgi tīrās nāsīs.

Nāsis jau pāris nedēļas tīras. Tas ir tiešām smeķis, tagad ļoti rets.

Alise, kur tagad tava brīnumzeme ir, Alise.

Pirmo reizi, kad gadiem lēju tualetē brāgu, ko turēju, lai puķēm būtu CO₂, Laurai šeit dzīvojot, nenācu no virtuves ārā. Filtrēju dziru, un pisu, un domāju, wtf. Tik stiprs, necaurspīdīgs sūds.

Nācu uz istabu. Tad nomainīju L kaķim vārdu, jo redzēju, ka pretī pa koridori nāk Alise, ne [The] Kaķis. Es redzēju viņas vārdu. L to grūti pieņēma, jo Alise ir Kaķis, un punkc. Nu ok, tas ir rezidentūras vārds viņai.
L pārbijās. Zvanīja tētim, kas un kā, ja cilvēks dzer necaurspīdīgu huiņu. "Kas par jautājumu? Kurš tā dara?"
– Nekas nebūs. Būs slikts rīts.
Drīz pēctam Laura satina mantiņas, aizbrauca atpakaļ uz Siguldu. Lielākais daudzums, šeit esošo viņas mantu, ir apputējušā muzejā, nepakustinātā 2 gadus. Viss ir tajās pašās vietās, kur atstāja. 90% viss. Aizvācu tikai actually lietojamo piegultas plauktiņu, jo nu nevar tā, ka pašam nav kur uzmest pat miega zāļu tāfelīti.

Nu jā, un jau kādu pusgadu pēc L aizbraukšanas forever (ceru, kaut vai ne pie manis, bet atgriezīsies LV. ne mocīties šeit, bet pabūt savā brīnišķīgajā pilsētā) uz NL, uzliku Alisei Ingus Pētersona dziesmu. Tas nostrādāja tikai vienu reizi. Alisīte bija šokā, kaut ko skatījās telefona virzienā, un nevarēja noticēt, wtf. Gudrs kaķis, citreiz, otrreiz ignorēja "tu mani par muļķi uzskati?", izteiksmē.

Man abi kaķīši ir sirsniņas. Vienreiz jau Alise pasveicināja Kati. Pilnīgs kosmoss, vairāk par pļūtīzeru cilvēku connection. Jo connection jau ir viens, un cik tam vari pieslēgties. 3x 6 = 18, ir tupas šķēres kabelim, bet vismaz šķēres. Vēl sliktāk, ja tev nav nekā, ne redzes, ne šķēru.
Dievu lūgt ir tikai par jau iebūvēto Connection. Tas ir omni. Mēģināt pieslēgties, un to var no jebkuras vietas. Nav jāiet uz kristiešu baznīcu, kaut Connection ir nācis pretī, un izklājis tepiķi. Tas nav viegli, ja dzīvo savā hdd, ta hui, kaut vai SSD. Es runāju tikai par sevi šobrīd.

Ingus Pētersons – Alise

musulmaņi un mazticīgie nepazudīs nekādā ellē. tad Dieva vnk nav, jo Viņš ir pilnīgi labs

Es lohiem to rakstu? Reāli nesaprotu, ko daru. Cieni drusku vairāk cilvēkus.

Es sevi uzskatu par savticīgo. Nekāds Personal Jesus. Tikai, ja ir vairāk drosmes, nevilkt robežas.
Citādi es vsp nevaru ticēt.
Torņanklnā pateicoties. Dievs nav uzlicis nekādas robežas. To teica arī klostera Laura, man norm apsitušamies, kafejnīcā (jo, ja tu būsi ar D,. čerņā tu nevari aiziet po žizņi, bet esi pilnīgi brīvs darīt visu)

Pagānu huiņai es nekad nepiekrtīšu. Tās ir morālās paģiras – esi piepisies iepriekšējā dienā, vai nē. Tās ir šķēres. Glāb savu, kaut vai negribi nekādu ass, glābt. Esmu, vismaz esmu, kas es esmu. Arī menti zina tik trulus tekstus, I guess.


Es esmu 1/4 kruts, jo ļoti šaubos, vai tikai es necenšos fake ticēt. Bet acis rāda, ka no option. Tu esi veltīts šim stafam, un smadzeņu ir stipri par maz, kaut nevaru izturēt pat šīs. Vnk piedalies ballītē. Negribi? Nu, tad nomirsti ārpus pilsētas mūra, savā lepnumā, un visā sevis pašpietiekamībā.
Dievs nav cilvēka trulā redze, ko tikko parādīju. Viņš gaida pie sava galda.

man riebjās leitestos redzēt tikai sevi.

Un tāpēc specally ir jānoklausās Personal Jesus, klostera Lauras smiekliem izsprāgstot. Nav dzīvāka cilv pasaulē

Noklausījos, nebiju ilgu laiku klausījies Personal Jesus.
Tagad labāk uztveru dziesmu liriku.

Provocētāji var pisties dirst. Atkodu.
Tur ir teksts tieši par fake ticību. Varbūt man provokācijas tieši palīzēja.

Es nekā nesaprotu. Tagad ir 10 pāri sešiem?

Izpūšot pēdējos dūmus lodžijā, no pirmās cigaretes.

Tagadn es zinu, ir sen pāri pusvieniem dienā.
Es nodomāju. Tev visi saka, nevajag rakstīt. Padomāju tikai "Well. tu esi totāli ievēlies in well. D___s palīdzi", un zināju, ka atgriežos pirmkārt pie monitora. Nopirku pāris pelmeņu pakas, lai kaut ko apēstu vairāk par krekeriem, kurus pat Alise mēgina uzgrauzt.

Novadējies tik tālu, ka vnk nomodu pavadu webā. No Adobe, no žurx shit.
Izlasīju par monitoriem.

Esmu rakstījis, tā ir nekrofīlija, par ko psiholoģijas lekcijā kliedzu, laikam iedzēris. "Es esmu glaudījis kompi". Vēl veco. Ar jauno 2015, perfekti kalpojošo, uzturu ļoti draudzīgas attiecības, un vairos glaudīt, tikai domās pateikties, ka tik labi elpo.

Reņģe man pajautāja "tu esi arī vārdu iedevis viņam?". Auditorijai, protams, bija smieklīgi mūsu dialogs. Jūs saprotat, kā tuvu 2015, ir strādāt ar vienu kodolu un 2 Gb ram? Es viņu pat apskāvu, kad neuzkārās pie kautkādas magic sarežģītas operācijas. Lietām arī ir sava iedomāta vieta. Kā izturēsies, tā kalpos, un tur jau var iebraukt nekrofīlijā, jo mīļas lietas man nav tikai dzelzs un plastmasa.
Mašīnītes uzskatīju par beibēm, un arī runāju ar viņām.

Nu jā, manam mīļumam, ir labākais, veiksmīgākais saturs, par manām iespējām. Tālāk jau būtu geeku principi.
Iztīru ik pa mēnešiem, ļoti saudzīgi un rūpīgi.

Pēc pc nomaiņas radās reāla problēma. Nekas settingos un draiveros nepalīdzēja. Bilde, burti, lauž acis ārā.
Tolaik man deva kredītu, pat tik godīgi aizdevēji, kā SMS credit (no Ferratum un Bino turieties pa gabalu, ja pienāktu tāda stunda).
Ātra meklēšana webā, un par 300+ eiro vnk kā kebabs, monitors. Pēc draudziņa lsd, vai kā tur bija, crt laikam, jaunākās paaudzes lsd, – zivs skatījās un atskatījās tikai nedēļas laikā. Neticami statisks un tīrs attēls. Tīras krāsas, pat bez kalibrēšanas. Dell. Iesaku. Vismaz tobrīd labākais brends no lētā gala.

Ja ir kāposts, meibi neiesaku. 7 gadu laikā pamanīju, ka izdeg tonalitāte augšpusē, kad pagriezu iebūvētajā iespējā, 90 grādos, apkopot redzamo.
Ikdienā, 0 grādos, tas nav pat sajūtami.

Vnk vajag rakstīt.

Ja ne tikai web brauzēt, kacojiet RGB Adobe procentus (tikai Apple ir 99), un nekas mazāk par 178 un 178 apskates lenķi. Pārējie ir [dzēsts teksts, sevis paša labā]

Nu, Apple Pro, pat neesmu skatījies, meibi 2k, minimums, vai 4k. Ir labāki brendi par Apple. Tie maksā 20k.

3k par 5k Apple (izdomāts skaitlis, jo es apmulsis paskatījos uz sūdu, un neko nedomāju). Ap 2000 vidu es satriektu pret galdu iMac, un apsēstos pat pret 19" normālu monitoru. Es strādāju izdevniecībā, un "krutais, jaunais iMac" bija tāds sūds, pat salīdzinot ar kompīti mājās. Nekad nekārās, jā. Krāsas bija kā paša paša lētākā gala, uztjūnētas pircējam par godu.

Mac man ir problēma.
Mēnesi stāvēja neizpakots 27" iMac, krievenes sučkas (ne tāpēc, ka krievene, bet sučka), un tās kolēģes, arī kuces, bilisināja acis – kas notiek, tu pat nepagriez galvu uz tev nopirkto dāvanu. izpakoju, kad bija mazākas paģiras. tāds bļeģ, pat pārejot no 21" collas pc, uz smerdeli 27" mac.
Neko nevar redzēt. Spīdošs stikls, un viss, bļaģ viss viņā atspīd, logi, griestu gaisma.

Mac man riebjas

Apple man riebjas (lai arī manas mīlestības turēja Apple), dēļ snobisma. Pizģec, kā sevi pasniedz. Un iekaķi cenu reiz 3.
To pašu var par to naudu iepirkt daudz daudz labāku. Ja salīdzina iMac ar pc, nav jau nekas traki dārgs, bet ja grib pro, nomirsti, es pat nezinu cenu vairs.
Rakstu uz Apple klavieres, bet 50 eiro bija max, ko dot, par jaunu, FB sludinājumā. 150, kā veikalā, ej dirst. Ir daudz labākas geimeru klavieres.

Ļooti patīkami taustiņi Apple. bet manā Borderland atklājās, ka ņihujā nevari intuitīvi trāpīt pa panelī ieslīcinātajām pogām. Nopirku tikai dēļ L, lai netraucē klaboņa, naktī strādājot. Labākais price/performance Logitec, par nieka 35 eiro veikalā, bija daudz krutāk, uztverē.

Patīk Apple, nesūdzos, patīkami viegli, bet kļūdīties taustiņā ir kā telefonā.
Un tā ir viņu labākā klaviere! Bļeģ, Stīvam Džobam lai miers, Es arī gribētu būt tāds žīds, lai pārdotu labas elektronikas, tuvu ne labākās.
Žids es esmu. Nomainīšu tautību, pie nākamās pases maiņas 2026. Gadu atceros, jo kā mani Feita izpisa, līdz tuvu pašnāvībai, reālam psihiatram. Nenožēloju sākumu, bet es tā viņu izbesīju, acīmredzot.

Man relatīvi pofig, ka žīds un nēģeris skan apvainojoši LV.
Nēģeri mani neinteresē, labākie mūziķi. Es apvaldītu savu austrumeiropu. Man tik ļoti nav nozīmes izcelsmei. Ja tas palīdzētu pasaulei, es paveiktu suicide – tikai ja tas tiešām darbotos uz visiem 8 miljardiem.
Biju iepazinies ar nēģerieti UK, bet mēs tikai pasmēķējam un pasmējāmies. Es biju viegls, brīvs un nokaunējies. Viņi ir pieraduši pie drāmām. Ne tādu bullshit mīksto. Viņus nav vispār nekā nav jāapzīmē. Gravējiet savā prātā, nekas ka LV, ir tiešām retums – cilvēks zaļā jakā. nēģeris, tikai ja nekādi nevari raksturot izskatu, un nav nēģeris (jo viņiem tas griež ausīs). Austrumeiropas rolltoniem, melnādainais ir brīnums, un tad vairs nezina, ko iesākt ar savu piekakāto prātu.

"Žīds" es speciāli lietoju, lai izgrieztu acis tiem, kam tas vārds griež. No ebrejiem laikam saprotu, ka nav uzbrauciens, bet konotācija, ko ne gluži vairs vajag lietot.
Esmu ebrejs. un otrā tautība – latvietis.

Požalusta, toļka ņeumerjai,
Ti že viģiš, ja živu.
Živju toboju.

Šņabenē, vakar, krievietei jautāju "Zemfira. Kā viņa izskatās jūsu acīs, Ko domājat?". pat latviski.
Atbilde bija tā, ka cieņā pieliecu galvu, un teksta man netrūka, tikai lai kundzi neapgrūtinātu.

Es latviešus konvertēšu par ebrejiem. Zinu, viss ir pilnīgi otrādi. Latvieši ir pirmā tautība, jo mēs esam tik maz, un tūkstošiem mammu, sievu, mīļoto, ir palikuši bez, lai saglabātu LV.

Pasē vienalga iedrukāšu "ebrejs", kaut fig zina, cik jauktas asinis, esmu pure latvietis.

Jo, ja mēs nepiekrītam hitlera augļiem (autobāni, ar dinamītu var uzraut pa punktiem), krievus, ne tautu, var vnk noslaucīt, kā nedaudz galdu, pēc karstmaizītēm.

Pirmo reizi ir brīdinājums pie Plabebo - Pure Morning – iekļauts suicide un paškaitēsanas saturs. Next ir piedāvāt reklāmu, kā pareizi uztaisīt cilpu. Noteikti ne mans, pis dirst. (apple klaviatūra ir tik nelietojama. pālī pastāvīgi kļūdies, un dzēs pilnīgi sakarīgus burtus, iedomātos. Dēls arī pavilkās uz apple, no ļoti komfortablajiem tautiņiem, es saku, visi, konkrēti visi, ir muļķi, kas fano par apple, pilnīga viduvējība. spiežu komfortablas pogas, un ir tāds pizģec. vislaik jādzēš. izmest šo klavieri, nav vairs jārūpējas pr klusumu istabā. Par 70-90 var dabūt hyper labāku, veikalā. Spēlējot spēles manā datorā, dēls elsa, cik patīkami taustiņi, bet redzēju, ka hujova gāja spēlēs, jo NAV apple labs. Džobs ir miris, bet šī klaviatūra ir izplānota vēl viņa laikā, meibi gadus 3 pēc. Nu tad paliec miris

Ak Kungs, kāds ļaunums, uzdirst aizgājušam civēkam. Es godavārds izdarītu pašeni, ja varētu izglābt šos prātus, pirms un iepriekš (pālī es domāju, pirms un pēc manis). Es tiešām esmu tik labs, jo sevi man nevajag.

Tas iekļauj, ka es sevi neiznīcinu, jo esmu 1 no 8 mijlardiem

Esmu jau tā piedzēries, ka [ņihujā vairs atcerēties, ko gribēju teikt]

/yes sir. I can boogie/ ja notiktu neiespējamais, un jūs mani redzētu mirstot, man nebūtu pofig. es pateiktos, ja spētu ievilkt elpu, cilvēkiem, kas bijuši ar mani. [atmiņas zaudējumi. es tiešām neatceros no cool sāgas]

Lūk, netic man cilvēki, jo neierubī tādu God Mode.
es nelasu leitestu kādu stundu, lai neiespaidotos.

What is the point? Meibi uzrakstīšu vēlāk, ja..

Man tā patīk rakstīt pālī. Ja man par to maksātu, droši vien, es zīmētu

G ir bremzes. Viņa vnk izrautu ārā. Ne mans stils, Vnk esmu rets dārgakmens. Viņa mēģināja gadus.

Nefolk, mani trigerē F, rakstīts ar lielo burtu. Tu saproti, ka viss, kas sākas ar f, ir Feita? kaut vai fuck.
Pašene nav definīcija, bet man ir ok atdot dzīvību, ja uz Zemes nostātos miers.

Oi, karoče jāiet aptaustīt pelmeņus, pirmo ēdamo pa dienām

Es tik izdirsos cibā, ka leitestus vnk nelasīšu brīdi. Smēķēt istabā, un ko jau mīkstajiem piederās.
Kārlis, atšķirībā, kurš tircināja mani par Šleseru, vai man vnk neskauž. Noteikti nē, bet riju siekalas, redzot tās kundzes auto, brutāli noparkotu, pa visu ietvi, pie Rīgas Modēm (faktiski, pie milf). Pat es, nē 200*-ajos, meibi 201*-jos. Tie ir so late 90'ie.
Pirmie lāsti webā, konkrēti Inesei Šleserītei. Tu, nefolk, vari iedomāties, cik spēju būt high and low. Vēlāk, kādu pusgadu vēlāk, iepisām ar Kārli štengro 45, kaut kādu liķieri, ziemas vakarā, uz Ziedoņdārza soliņa, par Šleserītes veselību. Es drusku paņirdzu.

Neskauž. Gatis pratināja, citā kontekstā, pirms dienām.
Jā, patīk glancēti auto, bet labāk ubags, ne tādu trash dvēseli


Tās ir savienojamas lietas, ar manu ebreju prātu

Par resnumu (besī Apple, jo navar sameklēt burtus).
Danny is not eating. He is definetly thin,


Dido laikam redzēja viņu bārā, prom no naites, kas ir Indijā.
He is drinking all the time, un tad sekoja, he is definetly thin.

Nu jā, ja nebūtu puncītis, nestaigājot vairāk, kā 0,5 km divās dienās, Ar L, es biju fit.
8 km dienā, priekš salūzušas tehniloģijas ir ļoti ok, Pat L, ņo Turaidas, vēlā vakarā, pieņēma domu pr taxīti. No way, tas Siguldā ir iespējams. Cērti acīs miljonu, ja esi gatavs. Sigulda, pat nekustamo īpašumu jomā, aprij Rīgu, kā siļki haizivs. Labākā LV pilsēta, un pati dārgākā. Nebrīnos, ka true princese tur ir cēlusies un modusies.

Es rakstīsu vēl tālāk par resnumu.

Mani ir viegli nomērdēt badā. Uz šitpoustu reiz noreaģēju. Ieliku savas proporcijas. No shit, tas nav iespējams, mums nav tādas programmas. Bija 3 kilo par maz manam augumam.

Lai arī (the best)
Ar mammu, Krimā, man ap 10, es apēdu 11 čeburekus. Tur bija kņada, jo tūristu daudz, un gaida paplātēm rokās. Neviens nevarēja paredzēt, ka sīkais 4x gribēs 3 čeburekus.

Ar jūzera brāli izspēlējām spēli. "Ņihujā, es varu visu apēst. Bļaģ, es mierīgi varu apēst. Nu, neko. Kaujamies"
Jūs varat iedomāties, cik tievs esmu?
Četras vai piecas karbonādes, ar kartupeļiem. Vēl stīvējam pāris rosolu bļodiņas. Kola neskaitījās, vajag taču kaut kā to dabūt zemē. Pie karstmaizītēm mēs skatījāmies konkrēti acīs. Izgājām arā. Davai, peace, bija viss, par ko spējām vienoties. Mēs nomirtu, bet nepadotos uz nesažļembājamu karstmaizītes stūri, anyway. Nolēmām nemirt.

Dzeltenā prese speciāli atbrauca, un es biju uz vāka šitpoustam. Jūzeris maksāja par to visu, viņš grāba vēl lielāku naudu ~90 vidū. Bija pat viņa izsludināta balva Nike Air, ko viņa brālis tik ļoti kāroja. Es jau zināju, ka pastāv Nike. "Duelis Rīgas centrā" ar tādu extrabold, Vakara Ziņas mēģināja paņemt lasītājus. Bļaģ pa pilnu vāku nothing.

Vnk noklausieties Paradise Circus. Ja nezinat, tas ir Massive Attack.
Viss sakārtoties.

Jau sen klausos nākamās kompozīcijas.
Piedodiet, sakārtosies gadu garumā, pirmajā brīdī iepisīs "es tik ļoti arī gribu tādu mīlestību"

Dido, Mary's in India ir tik cool.
Viņa rūpējas par kādu draudzenes puisi, un dziesmas noslēgumā pasaka, ka viņai ir totāli slapja peža no Danny.
Paņemiet ausis rokās.

Danny arī dzer nenornāli, atšķirts no beibes, un ir ļoti tievs.

Patika pisties ar Guntu, jebkurā brīdī slapjo, un man pat drausmīgā pālī, kad turēju roku izkārtu pa viņas mašīnas logu, atgriežoties no random LV dzērāju pārtija. vnk stāvēja tā, ka mīļā meitene kliedza, cik bija labs fuck.
Es vēlāk sapratu, ka viss pagalms dzirdēja, un neko nedomāju. Tagad, kad dročīju sviesta cibā, ir nenormāls lepnums, kā varēju novest naistes.

Pēc paralīzes. so so, bet labi, ko darīju ar pirkstiem un mēli. Kniede nav piešķirusi nekādu extru, meitenes to vispār neņem vērā. G, gadiem nesajuta neko no tās. Man bija vnk rebel un full freedom, ne jau nodoms. Bija, kad kliedza Ak, Dievs, no matter kniede.