re, kā ir, tu mazliet pierodi pie kāda, pierodi drusku vairāk nekā vajadzētu, un tad tas kāds pazūd tumsā, un gribas saukt, lai nepazūd taču, bet vārdi atsitas pret balsenes sienām, un netiek laukā, un labi vien ir, jo tik un tā būtu nevienam nevajadzīgi. norij savus vārdus, uzņem nepateikto vārdu kalorijas, un pēc tam pārsprāgsti no vārdu pārpilnības..