Bija jau normāli kļuvis,bet tiklīdz nodzēsu gaismu, nāk pinkšķis. Rokos spilvenā. Nevaru saprast,kā lai kontrolēju emocijas. Nesanāk. Es tak esmu prātīgs un nosvērts,bet nesanāk. Vajag palīdzību man,bet neesmu spējīgs to darīt kādam zināmu. Te es to varu pateikt,bet nevienam dzīvītē to nesaku,nemēdzu raudāt uz pleca,ja nu vienīgi tuvdraugam,bet.. Nu jā. Tikšu jau galā,kur nu likšos,bet tagad--- Neviena nav.