Ļoti sāp galva un kakls,bet tas jau tikai ķermenis. Reizumis gribas nomirt, reizumis tas ir vienīgais, ko gribas, taču brīži, kad esmu laimīgs, ka dzīvoju, ir biežāk. Galu galā arī asaras dzīvei piedien, nav taču nemitīgi smiešanās svētki. Es nesalūstu, tikai cietāks kļūstu, bet nāks diena,kad atkal kusīšu,no tā man neaizbēgt. Esmu banāls,un tas ir mans mierinājums, ja spēju atrast banalitātes,tad izturēšu.