Ēnu teātra dalībnieks. Bezpalīdzīga sajūta. Taču zinu,ka kaut kad,varbūt pēc gada,būs spārnišķības sajūta. Pagaidām rūgtums. Tagad pat ir tā,ka es būtu laimīgs,ja manis vispār nebūtu. Vai arī,ja es bērns būtu. Vai ja man bērns būtu. Citādi tik ļoti uz sevi centrējos,ka pazūdu tumsā. Man vajag kādu par ko drusku rūpēties. Kādu,kas nevienam nav vajadzīgs. Apčubinātos un apčubināmos nevajag. Vajag tādu,kas kā ielas kaķis. Atkal līst,bet nav neviena,ko glābt.