- Kā Tu uzdrošinies gribēt vairāk?!
- 7/26/24 10:49 pm
Šodien apmēram 4 stundas runāju ar dzīvokļa biedreni un labāko draudzeni par tēmu, kā noticēt savai intuīcijai, beigt prasīt ekspertu viedokļus par lietām, kā rast drošību, balstoties uz saviem lēmumiem.
Dzīvē pienāk brīdis, kad Tev ir daudz, ko zaudēt. Ir bailes, kā pareizi ieguldīt savu naudu, laiku, veselību, uzmanību.
Tāpat kā ar bērniem citās jomās, vienīgais ceļš ir mēģināt un dokumentēt rezultātus.
Cilvēki kļūdās, taču mācās no kļūdām, ja ir saprātīgi.
Dienasgrāmatas rakstīšana ir viens no atskaites punktiem.
Cits ir draugu satikšana, kuri Tevi redz reizi mēnesī vai retāk. Prieks ir pārejošs, laime un miers ir nolasāmi sejā uzreiz.
"Laime nāk no iekšējā kompasa, savas sirds, intuīcijas mērķu piepildīšanas.
Sabiedrības gaidas rauj cilvēku uz visām pusēm, un ir vajadzīgs spēcīgs mugurkauls, lai darītu to, ko Tu vēlies, nevis sabiedrība. Ja sabiedrība Tev nepiedāvā nodarbošanos, profesiju, kas Tevi dara laimīgu, Tev pašam/ai ir tā jārada. Jāreklamē, jāpiedāvā un atradīsies cilvēki, kas to novērtēs, ja arī Tu pats/i to novērtēsi.
Tā ir Tava atbildība par savu dzīvi, to vadīt no iekšienes, uzklausot savu sirdsbalsi. Atjaunot saikni pašam/ai ar savu dvēseli ir tas, kas cilvēkiem, kas ir gadiem ilgi pavadījuši laiku pie ekrāniem, var palīdzēt. Izdegšanu rada nevis pārstrādāšanās, bet bezjēdzīga darba darīšana."- muzons: Bleachers - How dare you want more
- 0 commentsLeave a comment
- Ieskats dzīvošanas mākslā
- 7/26/24 10:17 pm
"Ieskats dzīvošanas mākslā" jeb autora secinājumi pēc gandrīz 20 gadus ilguša radīšanas un komunikācijas posma noslēgšanas.
Sākšu šo ierakstu ar diviem būtiskiem secinājumiem par dzīvošanas mākslu, ko tagad esmu pietiekami kompetents izdarīt. Pirmais, dzīvē visgrūtāk ir pārtraukt darīt kaut ko, ko tu mīli, kas tev sanāk un ko novērtē citi. Tas ir kā izraut sev
sirdi. To nedrīkst darīt, ja nav nekā ekvivalenta vai lielāka, ko likt vietā (paldies Dievam, ka man ir).
Šo pieredzi, šo unikālo skatu punktu, no malas aptvert ir neiespējami. Iztēloties var, bet izjust nē. Esmu tik nenormāli lepns, ka man dzīvē bija dota iespēja to pieredzēt. Saprotams, gadiem ritot, bija grūti - katrs savā mākslas kopumā esam tik atšķirīgi, ka ik pa laikam sanāca nedaudz noberzties, apbružāties nesaskaņoto enerģiju un nenorūdīto personību dēļ, taču ideja pār Kaut Ko Lielāku Par Pašu Tevi viedos prātos vienmēr prevalē. Tāpēc pastāv civilizācija. Mēs savām rokām uzcēlām un pēc tam nojaucām mazu, bet izkoptu pasaulīti.
Otrais secinājums (šeit arī kristalizējas gandrīz divu desmitgažu darba patiesie lauri) par iespēju ilgā posmā realitāti pieredzēt ar citu percepciju. Dzīvē jebkurš jauns, unikāls skatu punkts uz sevi un citiem ir lielākā vērtība, ko vari pieredzēt. Sekas tam ir vara pār sevi un ikdienas gaitu - spēks, kas iesūcas līdz kaulam un, ko apzinoties, tu vari just metastazējamies katrā tavā šūnā, plūstam cauri tavai būtībai. Caur šo spēku tava pamatvibrācija tiek nostiprināta un, ja tu to tā padziļināti apzinies un pats ikdienā piestrādā, lai rūpētos par savu apziņas ievirzi, domāšanu, leksiku, (nepieļaujot to, lai tava apziņa tiek piesārņota ar ikdienas triviāluma mēsliem)- tu topi teju nesatricināms. Cilvēku saskarsmes nianses tevi vairs nesatricina.
Par ko kautrēties? No kā dzīvē baidīties? Ko par mani padomās kāds garāmgājējs? Vai draugs? Vai tiešām kāds saprātīgs cilvēks analizē ikdienā šos jautājumus? Ja jā, lūdzu, lūdzu, uzrunā viņu un palūdz, lai viņš to pārstāj darīt. Savas zelšanas zālājā tu pats esi karalis. Un, ja tev tiešām kāds cilvēks ir draugs, viņš radīs efektīvu risinājumu, kā tev likt noprast, ka tu pārkāp, piemēram, viņa robežas, vai rīkojies, piemēram, necienīgi vai negodprātīgi. Īsts draugs tev palīdzēs. Taču nevar palīdzēt nevienam, kurš nav uzsācis palīdzēt sev pats.
Ikdienas mazās emocijiņas tevi tāpat mazliet apbružās pieredzes gūšanas ceļos, bet tas viss ir sīkums, un, kad tu to apzinies, tu uzreiz sāc smieties - haha, atkal es pavilkos uz kaut ko sīkumainu, kas no manis atņēma nevis man piešķīra (Ko? Emociju, vibrāciju, negāciju, vienalga). Bet es jau pats biju vainīgs, jo neviens cits nekontrolēja mani - es pats esmu atbildīgs par katru savu ļaušanos emocijām. Neviens cits pie tā nav vainīgs, pat ne provokators. Neviens notikums, neviena provokācija. Jo neviens cits nav mans meistars. Emociju nostumšanas malā meistars. Meistars darbā ar savu izjūtu kontroli un virzīšanu.
Rodot un nostiprinot sevī šo apziņu, tu rodi risinājumus, kā kāpt pāri šādām situācijām, kas tevi izspiež garīgi. Un, ja tām nevar pārkāpt, tu rodi veidu, kā netikt satricināts. Man tā ir abstrahēšanās no savas iztiektās emocionalitātes, distancēšanās no tās personības šķautnes, kas ir tavs personīgais dzīves Lietuvēns. Mūžīgais dīdītājs. Tā ir sevis de-emocionalizēšana. Jo ja tu realitāti uztver un reflektē caur emocijām nevis domas skaidrību, tu pieredzi vien realitātes atblāzmu, atspulgu, kas ir spoguļojies cauri tevis paša piešķirto nokrāsu. Un tā nav precīza informācija. Tā ir aizspriedumiem un mākslīgām nokrāsām pilna info.
Tev jāparūpējas par to, lai neviens un nekas no tevis vairs nekad neatņem, nedodot kaut ko tikpat vērtīgu pretī (saprotams, pretī var dabūt arī pēc ilga laika; visam nav jānotiek uzreiz). Ja tu esi radītājs (jebkā - māksla, objekti, sajūtas, noskaņas, kaut vai izkopta seksualitāte/kaisle), tad viss, ko tev atliek darīt, ir izvirzīt sev uzstādījumu, ka tu vairs nekad neko nevienam nedosi, ja vispirms netiks nodibināta abpusēja skaidrība, izpratne, vienošanās. Tavas emocijas ir dārgums - ar tām nevajag mētāties. Jā, tu nostādi savas personīgās robežas un tas, kurš tās nav spējīgs tās cienīt, nebūs vairs tavas uzmanības vērts. Tik vienkārši. Tu sāksi izgriezt no savas realitātes tos cilvēkus, kuri nav spējīgi nodibināt abpusēju cieņu. Caur šādu uztveri tu vari dzīvē darīt jebko, bet beigu beigās tu katru dienu noslēgsi ar apziņu, ka tu dzīvo ar kaisli un mīlestību, un ka šodien nepiedzīvoji kārtējo lielo vai mazo emocionālo satricinājumu.
Saprotams, ka viss augstāk minētais nav vien grupas noslēguma pieredzes sekas, bet ilggadējs darbs ar sevi. Konstanta cēlonības analīze, komunikācijas un info plūsmas varas apziņa. Taču man šobrīd ir iespēja izmantot šo milzīgo enerģētisko platformu, kas uzcelta, noslēdzoties šim posmam, un es to izmantoju, lai parunātu tieši par šiem realitātes aspektiem. Par būšanu sevis paša meistaram. Jo, ja tas nebūsi tu, tad pār tavu prātu un emocijām valdīs kāds cits - tavas pagātnes traumas, korporācijas X, Y vai Z aģenda, kas tavā ikdienā ielaužas cauri neskaitāmajiem virtuālajiem ruporiem tavos Netflix seriālos, interneta fīdā, u.c.
Neviens vairs tavu vibrāciju nemēģinās forsēt, jo jutīs, ka tā ir pārāk izteikta, izkopta un spēcīga - ka lai to forsētu, ir nepieciešama daudz lielāka enerģija. Un tu vairs nekad nebūsi tieši tas cilvēks, kuru citi pazina un runāja, teiksim, pirms 5-10 gadiem. Jo galu galā - vai tu visu dzīvi vēlies dzīvot, vadoties pēc savām pagātnes traumām? Reflektējot cauri tām tagadni? Bet tas taču vairs neesi tu! Tad saņemies, pārstāj baidīties no sevis, no tiem mazajiem satricinājumiem, un sāc beidzot sevi ķidāt. Jo pretēji nodibināt skaidrību nav iespējams. Un bez skaidrības nav apzināšana. Un bez apzināšanas nav vara.
Ja ieinteresēju, iesaku sākt ar to, ka tu sadali/nodali dzīves telpas. Viena telpa darbam, cita priekam. Viena domāšana darbam, cita priekam. Viens Es darbam, cits priekam. Būtiski ir nodalīt virtuālo realitāti no fiziskās. Nedod virtuālajai videi neko no sevis. Ja kāds tevi izaicina - ignorē vai smejies. Ignorēšanā ir vislielākā vara internetā. Internets ir realitātes atspulgs, tāpēc iet tajā ar patiesu izjūtu ir idiotiski - tu vienkārši atdod sevi, nedabūjot neko pretī. Ja tu ignorē internetā, tu paud vislielāko varu - tu neleģitimizē sava trigera autora vārdus, nedod viņam platformu.
Vienmēr būs kāds, kurš dzīvē un, sevišķi, netā alks atņemt tev pašcieņu. Iesaisties tikai tādā komunikācijā, kas tiek nodibināta uz savstarpējas cieņas un sapratnes pamata. Nospraud robežas un sargā tās. Centies dzīvē rast par jebko pēc iespējas vairāk skatu punktus - uzrunā pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus, uzdodot viņiem jautājumus par viņu redzējuma niansēm. Bagātini sevi ar šo informāciju līdz sasniedz to stāvokli, par ko runāju šajā ierakstā - stāvokli, kur tavas pašcieņas ģenēze ir kļuvusi automātiska.
Noslēdzot, apzinos, ka runāju par lielām tēmām ar ļoti vieglu garu un ka patiesībā šī tēma ir daudz dziļāka un niansētāka par manis aptverto. Taču es neesmu spējīgs tik augstvērtīgi grupēt savas domas vārdos, lai šo visu ietērptu daudz nopietnāka teksta ietvarā. Man trūkst šīs esenciālās pieredzes, lai to spētu. Vien ceru, ka kādreiz sev pats dāvāšu šo spēju.
Akcenti izvietoti, robežas nospraustas, tagad tikai atliek rūpēties par savas pamatvibrācijas stabilitāti un zelt. Lai sokas!
P.S.
Ja tev ir kādi jautājumi, komentāri vai vienkārši vēlies parunāt, raksti uz u.ulvis@gmail.com - ciba jau sen nav vieta nopietnu tēmu ķidāšanai, pateicoties tam skumjajam bērnišķīguma un brieduma neesamības garam, ko noteikti cilvēki te bazūnē kā tādu reliģiju.- 0 commentsLeave a comment
- ž pārmaiņu svētki
- 7/25/24 08:05 am
Neviens negaidīja, ka atnāks ap 600 cilvēku. Negaidīju arī, ka cilvēki tā raudās. Un ka teiks tik daudz labus vārdus. Pašam nobira prieka asaras pirms spēlēšanas, no improvizētā beksteidža klausoties burvīgos BM. Pārāk skaistas atmiņas. Un pārāk labi skanēja.
Pirms BM sāka līņāt mazs lietutiņš. Viņiem spēlējot, tas intensificējās, taču pēc 20 min aprima, un pavīdēja tie dievišķā tipa mākoņi, izgaismoti oranžā, rozā un lillā. Foto uzņemts pirms miera no papildus mikluma. Taču kas bija izcili, ka cilvēki pēc tam komentēja, ka lietus padarīja slapjus, lai pēc tam atkal sasvīstu neganti dejojot. Klāvs arī dedzināja ar savu akrobātiku. Reto reizi uz skatuves drīkstēja spēlēt ideālā skaļumā (skaļi), tāpēc varēja tuvoties mēģu telpas sajūtas reprodukcijai, kas nodrošina mentālā komforta aspektu. Viennozīmīgi Top 5 dzīves koncertpieredze - abnormāla, elektrizēta enerģija, milzīga skaņa, cieša saspēle un Toms faking Bricis uz skatuves!!!Līdz Ž v 2.0 koncertam (lai arī kad tas nebūtu - tas būs)!- 4 commentsLeave a comment
- “Kad ir spēles beigas, parādās bosi”
- 7/24/24 11:34 pm
Viņš bija nobriedis beigt tērēt savu laiku izklaidēm. Viņa bija gatava mācīties. Apmācības bija intensīvas. Fiziskie treniņi divreiz dienā, telepātijas treniņš, gaišredzības treniņš. Dzejas rakstīšanas meistarklase.
Viņai bija jābūt daudz izglītotākai par princesi. Sagatavotai kāpt kalnos, izdzīvot mežā un risināt dažādus rēbusus rogaininga sacensībās.
Pa vidu viņi kopīgi gatavoja ēst un brauca ar tandēma divriteni lielā ātrumā pa šosejas velosipēdu trasi.
“Lieto to ikdienā, vai tas atrofēsies” ir lozungs, kas pieprasa uzturēt možu saprātu, garu, disciplīnu, asu redzi un atjautību.
Kāpēc tas viss? Jo mums patīk darīt lietas, kas ir aizraujošas, kas dzīvi dara dzīvu.
Viss bija pakārtots garīgajai attīstībai. No rīta meditācija, noskalošanās kontrastdušā, vingrošana, tēja. Pēc tam darbs, satvisks ēdiens un pastaigas pusdienlaikā mežā.
Pēc darba treniņš - jāšana ar zirgiem, batuti, skriešana pa mežu, peldēšana, boulderings.
Pēc tā došanās mājās, otrā duša, vakariņu pagatavošana, brīdis garīgajai literatūrai, otrā meditācija. Ejam gulēt ap 23.00, ceļamies ap 7.00.
Tajā visā konsultācijas ar cilvēkiem, dažādu dzīvesstāstu piņķerēšana vaļā no likteņa pinekļiem. Cilvēku motivēšana un iedrošināšana gribēt un varēt vairāk. Pašdisciplīnas kā laimes burkāna audzēšana un sēklu nodošana tālāk.
Mums abiem ir privātprakses katram savā jomā. Mēs nelietojam vārdu “perfekts”, jo tas aptur augšanu. Augšana ir strauja, ātra, pastāvīga, dažos brīžos augļi tiek nogriezti, tad var svinēt un doties tālāk.
Darbs ar cilvēkiem ir interesants. Cilvēku mūsdienās ir palicis maz. Biorobotiem mūsu pakalpojumi šķiet šarlatānisms.
Tu prasi gaismas skolotājiem: “Parādiet, kā es varu sevi mīlēt vēl vairāk? Kas man jādara?” Viņi parāda, un katru reizi ir “Wow” sajūta.
Divatā ir pozitīvo emociju pārnese. Mājās atnāk viens tāds pārlaimīgs, otrs vēl galvā šketina klientu pinekļus, pirmais paņem
un sāk skandēt odu otrajam, abi sāk smieties, un viss sastājas kā akrobāti uz vienas kājas augstu gaisā – stabili, droši.
Mēs mūs mīlam. Mēs rūpējamies viens par otru. Mēs pelnām viens par otru. Mūsu laime ir mūsu tautas laime. Mūsu tauta ir balti, krīvi, vaideloši, mēs radām jauno klasiku.
Apmācības notiek visu laiku. Ir par maz zināt un just, vēl ir jāprot runāt to cilvēku valodā, kas pie Tevis atnāk. Jāprot uztaustīt tos slāņus, kas viņiem jau stabili, lai uz tiem būvētu ko jaunu. Jaunus savienojumus smadzenēs, uzvedības modeļus, ieradumus.
Beznosacījumu mīlestība baiļu vietā. Materializācija trūkuma vietā. Sadarbība skaudības vietā. Uzslavas aiz muguras kritikas vietā.
Visu, kas sabiedrībā apgriezts kājām gaisā, mēs griežam atpakaļ tagad. Visi, ko mēs redzam, ir vai nu potenciāli sabiedrotie, vai potenciāls resurss, izziņas, kā dzīvot vēl labāk.
Visu mēs piepildām ar rūpību, uzmanību, gādību, pacietību, laimi. Visur ielīst gaisma. Vai vismaz tiek norauts tumsas plīvurs pār šo Zemi.
Divi cilvēki, vīrs un sieva, savienība, jauda, laime un darbs. Ar četrām rokām var paveikt tik daudz. Ar četrām ausīm var sadzirdēt vissīkākās skaņu pārmaiņas dziļajā klusumā.
Bija miers, miers, un pēkšņi Tu jūti - “Ir īstais brīdis iemest zelta gabaliņu ezerā. Tas rada viļņus visā pīļu dīķī”. Īstā brīža sajušana prasa vakuuma dzirdi, kura jūt smalkas kustības augstajās sfērās.
Divatā mums ietaupās resurss par visu. Prieka ir vairāk, miera ir vairāk, Tu palīdzi man izskaidrot to, kas mani uztrauc, tāpat kā es Tev izskaidroju nianses, ko Tu esi palaidusi garām.
Katram savs lācis uzkāpis uz ausīm. Mēs ejam pie šiem zvēriem, tos samīļojam, pabarojam ar dabīgu medutiņu, un tie lēnām atkāpjas. Tā vietā, lai cīnītos par teritoriju mūsu dzirdes laukā.
Kad es atceros no rīta, ka esmu Tev blakus pamodies, ka Tu otrā istabā jau aud, klusi klab stelles, taču siltums blakus gultā vēl palicis, kad es atceros, ka man jādodas vārīt Tev otrās brokastis, jo
tā esam norunājuši: “Kurš pamostas otrais, vāra otrās brokastis”, es atveru logu, ielaižu svaigu gaisu, pabaroju mājdzīvniekus un dodos uz virtuvi.
Ko Tu ar labo roku iesāc, to es ar kreiso pabeidzu. Tāpēc ir svarīgi trenēt abas rokas visu laiku. Var spēlēt klavieres, galda tenisu, badmintonu, rakstīt.
Vai Tu vēlētos šo dienu vienatnē? Es dodos prom uz laukiem, uz mežu, ogās. Tu paliec un lasi pie loga uz pļavu. San sienāži.
Pirms gulētiešanas ēdam mellenes ar medu. Lina gultas veļa, vīgriežu tēja, logs uz Dabu pa nakti vaļā. Pie kājām saritinās kaķis.
Blakus guļ suns. Visi grib ar mums būt kopā, kad uzausīs rīts.- 0 commentsLeave a comment
- Pirmais uzvarētais šautru turnīrs
- 7/24/24 02:29 am
- .
Trenējos 6 mēnešus. Kopš 2024.gada janvāra. Pa labi pamatturnīra trešā vieta Madara, tad pirmā vieta Raimonds, otrā Vladislavs, ceturtā Kaspars.
Apraksts no turnīra direktora:
"Double in formāts nepiedod kļūdas ne tikai lega beigās, bet bieži arī sākumā. Par to Edgars pārliecinās uz savas ādas, pārāk lēni iesākot legu, kas ļauj Jevgēnijam tikt pie spēles pirmā lega ar krietnu atstatumu punktos.
Jau otrais legs varēja kļūt par pēdējo, bet Jevgēnijs aizmet garām mačbultas, kamēr Edgara šautriņa lido nepieciešamajā D8 sektorā un panāk izšķirošo legu.
Pēdējā legā abiem spēlētājiem ar pirmo piegājienu izdodas iesākt legu un pēc 18 šautriņām Jevgēnijs skatās uz 58 punktiem, bet Edgars uz 40 punktiem. Ar trīs piegājieniem pie dēļa izrādās par maz, lai Jevgēnijs izmantotu sava lega sākuma priekšrocības. Edgars tiek pie kārotā dubultā un pirmo reizi tiek pie Teapot turnīra uzvarētāja goda!"
http://dartsriga.com/2024/07/rihards-vosulis-grigulis-raimonds-zunda-un-edgars-e feja-kroneti-par-sis-nedelas-pepsi-darts-t urniru-cempioniem/ - 0 commentsLeave a comment
- 7/22/24 09:52 pm
Have you heard the tale of Yakub?
- 0 commentsLeave a comment
- 7/22/24 04:02 pm
Splicin' thru Cosmos
- 0 commentsLeave a comment
- 7/22/24 07:36 am
Viena novecojot upregulēta iekaisuma marķiera inhibēšana dod 25% veselas (samazināta audzēju incidence, uzlabots glikozes metabolisms, novērsts muskuļu masas zudums, būtiski palēnināta telomēru sarukšana) dzīvildzes (healthspan un lifespan) pieaugumu pelēm: [1]
Drīz sāksies uz šo pašu mehānismu bāzētas idiopātiskās plaušu fibrozes terapijas klīniskie testi [2][3][4][5][6], būs iespēja novērot efektu pie pacientiem, ir zināms, ka cilvēkos IL-11 darbojas līdzīgos veidos [7].
Pārdomas — rapamicīns mērķē uz mTOR metabolisma ceļu, kas ir daļa no IL-11 ietekmētajiem mehānismiem, un ir ar jau zināmiem pretnovecošanas efektiem [8], būtu interesanti paskatīties, vai abas terapijas sinerģizē.
[1] https://www.nature.com/articles/s41
586-024-07701-9
[2] https://doi.org/10.1164/ajrccm-conference.2023.207.1_MeetingAbstracts.A6262
[3] https://doi.org/10.1042%2FBCJ20220160
[4] https://clinicaltrials.gov/study/NCT05740475
[5] https://clinicaltrials.gov/study/NCT05658107
[6] https://clinicaltrials.gov/study/NCT05331300
[7] https://www.science.org/doi/10.1126/scitranslmed.aba8146
[8] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC9173851/ -
muzons: Sphäre Sechs - Beta Pictoris: Seeking The Infinite
Current Mood: working - 2 commentsLeave a comment
- 7/22/24 01:26 am
- Trešdien, 24.07., Židrūns spēlēs savu, iespējams, pēdējo koncertu ar ilggadējo vokālistu/ģitāristu Klāvu. Mums viņš ļoti pietrūkst, bet šis ir laiks, lai skatītos uz priekšu. Ir jau tapis jaunā albuma demo, tagad strādāsim ar vokālista nobriedināšanu.Koncerts iecerēts kā transcendences rituāls, Židrūnam uz skatuves ejot hronoloģiski cauri savam repertuāram. Līdz nonāksim pie topošā materiāla fragmentiem, no kā pāris tiks nospēlēti, jo jau kādu laiku iekļauti grupas koncertprogrammās.Vakaru 20.00 sāks leģendārā gadu tūkstošu mijas sākumā dzimusī naivā un skarbā indīroka pionieri Bērnības Milicija ar leģendāro populārās mūzikas analītiķi un interpretētāju Juri Simanoviču priekšgalā. Zīmīgi, ka grupa nav uzstājusies vairāk kā četrus gadus.Attēls: saites starp abu koncerta grupu dalībniekiem, ko apkopoja un reprezentēja grupusaites.lv. Abu grupu nozīmi LV andergraundā iezīmē fakts, ka kopā abu grupu dalībnieki spēlejuši vismaz 30 grupās.Lokācija: Sporta 2 kvartāls, Rīga. Ieeja no Hanzas ielas un tad pa kreisi līdz tālajam žogam iekš Zefīra teritorijas. Ieeja no 19.00. Biļetes šeit.
- 19 commentsLeave a comment
- 7/21/24 05:33 pm
"Uz kloķiem nedusmojies, kloķi ir laba lieta" (E.Smiļģis)
- 0 commentsLeave a comment
- Prestižs
- 7/19/24 12:18 pm
Skola 112 raidījuma/podkāsta veidotājs Mārcis Bendiks runā
par skolotāja profesijas prestižu.
Jau 1971. gadā tie, kas netika inženieros,
gāja uz fizikas skolotāju programmu. To sauc par negatīvo atlasi.
Gribas gan teikt: "lūzeri".
Kuram interesē, ka man ir A līmeņi matemātikā, angļu valodā
un latviešu valodā tagad 37 gadu vecumā?
Latvijā, pēc raidījuma veidotāju vārdiem, ir stigma, ka
par skolotājiem strādā tie, kas neko ienesīgāku darīt neprot.
Tajā pat laikā psihologi saka, ka cilvēkiem šķiet pievilcīgi, ja zini savu dzīves
plānu 5, 10 un 20 gadus uz priekšu. Tāpēc to jautā darba intervijās.
Ja mans plāns ietver privātās vidusskolas/ģimnāzijas atvēršanu, tad, vai tas ir prestiži un,
vai tur būs peļņa?
Peļņa ir vajadzīga, lai dzīvotu komfortabli.
Raidījuma beigās izteiktas bažas, ka, ja skolotāja profesijas prestižs necelsies,
tad izglītības joma paliks uz entuziastu pleciem.
Raidījumā pieaicinātā Rīgas Doma kora skolas matemātikas skolotāja saka, ka
slodze ir liela un, lai nodrošinātu kvalitāti, viņa strādā 15 kontaktstundas mēnesī.
Tas izklausās pēc hobija.
***
No šī raidījuma varu izdarīt secinājumu, ka, iepazīstoties ar potenciāliem biznesa partneriem, jāsaka: "Esmu uzņēmējs".
Tā ir patiesība. Un to, ka nodarbojos izglītības pakalpojuma sniegšanu, varu delikāti noklusēt.- 0 commentsLeave a comment
- Gang Stalking
- 3/19/24 10:56 am
pusei no bomaariem, klejotaajiem, narkomaaniem vienaa briidii shito huinju saak dariit. protams nevienam nestaasta, bet pietiekami ilgi ar kaadu par to runaajot; taadi briinumi atklaajaas, chigaans lunis ir 100 proc stalkeris un lietuvietis zakjis Algji taa stalkina, ka vinjam ciet iet. gribi? dziivo savaa burbulii. zini, ka kovid vakciinas izraisa agresivitaati, intelekta koeficienta samazinaashanos, pat taa sapish hormonus, ka daudzi palika par gejiem; un ja es to buutu tikai lasiijis, nevis saticis visus un veel daudz vairaak variantus, tad nebuutu tik drossh. shis ir mulkju genociids. skaidri redzama bilde bija, citplaneetieshi izniicina cilveeci. nu blje bet redz tu biji tik paargudrs un man viss vienalga, ka aiz savas pretiigaas spiitiibas izveeleejies driiz nomirt. vieniigaa iespeeja un ceriiba ir, ja tev iedeva placebo, saalsuudeni, bet taadus parasti deva politikjiem un bagaatniekiem, kas vareeja kukuli atljauties samaxaat; aklie ved aklos. gariigi atpalikushie straadaa skolaas par skolotaajiem un atnjem visus labaakos dziives gadus indoktrinaacijas cietuma paveida kolonijaas skalojot smadzenes, liekot iekalt melus. Atceries, kad brauci uz rehabu, peedeejais zvaniiji man un runaajaam, teici, ka sekta un skalo sladzenes ljoti (peectam) un ka neljausies. laikam jau par kautko tu tur runaaji. savas kljuudas atdziit nav tik viegli peectam kad panjeemi kovid shpriciiti, bioieroci. 'vakciina' kas pilna ar nanorobotiem; tagad tas ir oficiaaali meinstriimaa pat. man zheel, ka tagad juus, dumjie, padariisiet jobano ashkenazi zhiidu cionistu plaanu liidz galam.
Biistami nav pasaules Staljini un Hitleri, biistami ir trulenju bari, kas tur vinjus par autoritaateem.- Current Mood: recommended
- 2 commentsLeave a comment
- Saruna ar diviem matemātikas skolotājiem par to, kas ir palicis pāri no Latvijas izglītības
- 7/17/24 05:49 pm
Intervē Mārcis Bendiks, atbild Vita Kreicberga (Rīgas Doma kora skola) un Rihards Adovičs (RV1Ģ)
https://www.facebook.com/watch/?v=1147639099675915&rdid=WOx3AgbR8YYi5YmF - 1 commentLeave a comment
- 15. jūlijs
- 7/15/24 02:26 pm
Vasaras vidus pēc LV kalendāra.
Nodokļi par aprīli-jūniju samaksāti.
Brīvprātigo darbs beidzies.
Dzīvošu laukos augusta sākumā.
Daudz kas atsāksies augustā.
Divas nedēļas.
Privātstundas vadu 3x nedēļā, treniņus 3x nedēļā.
Gribas strādāt VĒL!
Pamodos 7.00 no rīta no vēlmes strādāt.
Vajadzētu noveli uzrakstīt par to, cik ļoti katru cilvēku individuāli definē tieši viņa ciešanas, kas ir unikālas,
ko viņa/viņš pieredz savā unikālajā veidā.
Vakarā noteikti vismaz 6km. Plus gatavošanās sacensībām/turnīram šautriņu mešanā.
Ir sajūta, ka apkārt rit dzīve, taču es kā visuresošs punkts esmu saslēgts ar mītisko laiku, kas
ir ciklisks. Redzu, kā draugiem izaug bērni, kā bērnībā satiktie jaunie cilvēki ir vecvecāki.
Sarunas ar Rumānijas pareizticīgo priesteri nomierina. Arī debesīs laiks ir ciklisks.- muzons: Walking in my shoes - DM
- 0 commentsLeave a comment
- 7/14/24 10:38 pm
- muzons: Mindless Self Indulgence - I hate Jimmy Page
- 2 commentsLeave a comment
- kā izaudzēt labu patērētāju
- 7/14/24 11:18 am
Ja tu bērnam nedod iespēju nīkt garlaicībā, tu viņam nedod iespēju izkopt savu fantāziju.
- 1 commentLeave a comment