- 11/12/26 11:59 am
Mums ir pilnībā jāpārskata tas, kā mēs automātiski patērējam globālo kultūru.
Savā ceļā uz tapšanu svabadiem no forsētas komunikācijas ar varu, cilvēkiem visgrūtāk būs pieņemt, ka jāpārstāj skatīties uz citiem cilvēkiem, kas viņiem nav īsti.
Teiksim, tas pats Rasels Brends. Ja papēta sociālos portālus, var redzēt, ka cilvēki, kuriem viņš neko nenozīmē, vienkārši deg par Brenda krimināllietas iznākumu. Tikmēr simbolu analīze tiek atstāta novārtā.
Kā pārstāšana skatīties uz šādiem tēliem ietekmēs cilvēku brīvību? Šādi cilvēki vairs neatradīsies konstantā komunikācijā ar varu, kura caur žestiem un simboliem, kas tiek iedzīvināti caur kultūras sfēru, manipulē ar sabiedrības garu.
Raselu Brendu notiesāja 5. novembrī. Tā ir Guy Fawkes nakts Lielbritānijā, kad ar ugunskuriem un salūtiem piemin 1605. gada Pulvera sazvērestības izgāšanos, kad mēģināja uzspridzināt parlamentu un karali Džeimsu I. Šo datumu zina arī no filmas un komiksa “V kā Vendeta”, kur maskētais varonis savu sacelšanos sasaista tieši ar šo dienu. 5. novembris reprezentē skaidru komunikāciju starp indivīdu un varu - robežu novilkšana, SOCIĀLĀ KONTRAKTA FIZIKĀLA MANIFESTĀCIJA.- 1 commentLeave a comment
- 11/11/26 05:21 pm
- 0 commentsLeave a comment
- Ciklisks šablons izglītībā
- 11/11/26 08:51 am
Jau kopš 2023. gada manā dzīvē atkārtojas viens šablons:
1. Mācīju šahu bērniem, bērni nenāca/bastoja šaha nodarbības, kaut vecāki par tām bija samaksājuši
2. Mācīju privātstundas bērniem, bērni uz tām nenāca (daudz retāk, taču bija gadījumi), kaut vecāki bija samaksājuši. Es vienkārši saņēmu naudu par to, ka rezervēju laiku
3. Biju ES projektā autiskiem bērniem 2025. gadā. Bērni izmēģināja, un pēc tam nenāca uz šaha darbnīcām/nodarbībām, kaut vecāki to atbalstīja.
Projekts bija no 1. jūnija līdz 31.decembrim, taču jau 15.jūlijā to slēdza, jo bērni atsacījās nākt uz šaha nodarbībām, jo tās bija pārāk lielu smadzeņu piepūli pieprasošas
4. 2026. gada pirmajā pusē strādāju skolā, kā arī vadīju konsultācijas latviešu/angļu valodā un matemātikā. Bērniem bija iespēja iegūt 1 uz 1 laiku ar mani, kas ārpus skolas telpām viņu vecākiem izmaksātu 20 euro stundā. Bērni nāca, lielākoties, tikai kamēr skolas sociālā pedagoģe viņus paņēma aiz rokas un atveda uz manu kabinetu.
Kad sociālā pedagoģe saslima (pārslodzes dēļ), bērnus neviens vairs neveda, un es varēju kabinetā skatīties Youtube lekcijas par fiziku, gaidot bērnus.
5. Šobrīd arī strādāju skolā. Matemātikas stundas ir no 11.00 - 16.10 pie manis. Bērni nenāk un basto, jo viņus aiz rokas neviens neved. Soda par bastošanu nav. Kāpēc?
Jo stundās es piedāvāju 5 uzdevumus atrisināt 40 minūšu laikā un apgūt jauno mācību saturu. Tas viss prasa lielu smadzeņu piepūli, it īpaši pēcpusdienās 14.00 - 16.10 laikā. Tāpēc daudzi basto.
Visos piecos gadījumos es piedāvāju trenēt smadzenes. Smadzeņu trenēšana pēc idejas ir vienlīdzīga muskuļu trenēšanai. Kad mēģina iemācīties duci A4 lapu no galvas par filozofiju, smadzenes sāp. Taču ir bērni, kuriem smadzenes sāp jau pie desmit matemātikas piemēriem (mums ir 3 matemātikas pēc kārtas katrai klasei).
Katrā matemātikas uzdevumā ir vidēji 4 piemēri. 15 uzdevumi 150 minūšu laikā - tas ir 60 piemēri. Tā ir augšējā robeža. Lielākā daļa skolēnu pie manis šajās 150 minūtēs spēj tikai 10-12 piemērus.
Vecuma psiholoģijas izglītībā zinātnieki ir izrēķinājuši, cik vidējais bērns katrā vecumā spēj izdarīt, pirms viņa smadzenes sāk sāpēt. Taču šajā desmitgadē šis vidējais strauji krīt zemās uzmanības noturības dēļ, ekrānu un ātrā patēriņa kultūras dēļ, dopamīna un slodzes tolerances krituma dēļ, un vēl virknes citu faktoru dēļ.
Tas izraisa situāciju, ka zinātne (un tās kritēriji) netiek līdzi bērnu degradācijai. Skolā ir samazinātas prasības, jo bērniem jāiegūst tikai 33% kontroldarbā, lai būtu atzīme "4", kas nozīmē sekmību. Taču mācību satura apjoms samazināts nav. Tāpēc bērni sūdzas par pārslodzi, jo skolā 10.klasē aizvien ir 9 mācību stundas gandrīz katru dienu.
Vēl šīs šķēres veido tas, ka skolotāji ir Gen X (1965.-1980.) vai milleniāļi (1980. -1995.), kuri nesaprot, kā tas ir - nespēt izturēt 3 matemātikas stundas pēc kārtas. Jo viņu smadzenes nav degradētas kopš bērnības ar ekrāniem, ātro kultūru un tūlītēju apbalvošanu par klikšķi pareizajā ekrāna vietā.
Līdz ar to ir vajadzīga, vai nu ļoti stingra vecāku iesaiste, kontrolējot, lai bērni neizmanto telefonu savai degradācijai, vai arī daudz lielāks finansējums izglītības zinātnei, lai tā savas vadlīnijas par to, cik spēj izturēt katra vecuma bērns, atjauno nevis reizi dekādē, bet gan reizi 3 gados.
Kamēr šīs abas lietas nenotiek, visās jomās, kur bērniem kaut kas ir jāmācās, ir milzīgas šķēres starp stingro vecāku bērniem un slinko vecāku bērniem. Slinkie vecāki var būt arī aizņemti, neapzināti, pārslogoti utt.
Vecākiem nākas darīt aizvien vairāk un zināt aizvien vairāk par pedagoģiju, lai bērns patiešām izglītotos, nevis degradētos.- 1 commentLeave a comment
- hahaha
- 11/10/26 06:35 pm
- Kåds man teica, ka existė msk plaġiåts. Dalju dziesmas noshpikojushi, paklausiijos, nu ja nebuutu preciizi taadas eergjeliites, vareetu teikt sakritiiba, jaalepojas tagad?Kå Tev skjiet?
- muzons: canibal corpse
- 1 commentLeave a comment
- 11/10/26 05:01 pm
- 0 commentsLeave a comment
- Hello!
- 11/10/26 04:41 pm
- 0 commentsLeave a comment
- 11/10/26 04:22 pm
- 1 commentLeave a comment
- ***
- 11/9/26 01:21 pm
Iekaisušas mandeles. Sēšu gultā otro dienu.
Prāts nebeidz cepties par cilvēci un tās likteni. Sauciet mani par traku, bet man ir pamatotas aizdomas, ka šī būs pēdējā ziema, kad sēžam apkurinātos Rīgas dzīvokļos. Nākamgad iesim ar cirvi mežā un nesīsim malku. Vai arī kā vienmēr vainosim valdību. Karoč būs varianti.
Paredzu, ka nākamgad dīzelis būs 3..5 Eur/litrā. Elektrība konstanti svārstīsies ap 1..2 Eur/1kWh un tas nebūs inflācijas dēļ, tas būs enerģijas nepieejamības dēļ. Naftas balle ir beigusies, bet uz skatuves vēl joprojām gozējas Hormuza šaurums un karš Ukrainā, it kā tie būtu galvenie. Tās var saukt par tirgus svārstībam vai ekonomiskām īpatnībām, bet galu galā mēs jau sēžam sastrēgumā pie benzīntanka un tas īsāks nepaliks. Katram būs atļauta viena kanna mēnesī, daudzbērnu Goda ģimenēm viena ar pus. Un Tu būsi gatavs atdot visu, kas Tev ir, lai tiktu rindas priekšā, jo viss, kas Tev ir, ir tieši atkarīgs no naftas. Nekā cita nav. Bagātie leposies ar saviem paneļiem un elektromobīļiem, bet lauku ar viņiem neuzars, kartupeļus neiestādīs, ģimeni nepabaros. Varbūt makšķerēt aizbrauks.
Litrā dīzeļa ir ~10kWh enerģijas, veselīgs cilēks dienā spēj izdarīt ap 0.6kWh darba. Tātad litrā dīzeļa pie pilnas efektivitātes ir ~15 darba dienas tava darba un tas tev maksā tikai divi eiro iekļaujot valsts nodevu. Kaut kā neproporcionāli, ne? Bet neviens minimālo algu nokurinātiem dinozauriem nemaksās.- muzons: NTS Radio
- 0 commentsLeave a comment
- utub
- 11/9/26 11:18 am
- Iespaidi reflektēti aprakstā: "A landscape of grass, summer ghosts, and dusty roads that may lead back to childhood homes."
- muzons: The Way Is Not a Way
- 0 commentsLeave a comment
- Mans pēdējā laika iespaidīgākais atklājums mūzikā.
- 11/5/26 01:27 am
- Drausmīgi mīlu viņa "perkusīvo" piano manieri/apdari, kas tiek spēlētas caur kaut kādiem efektiem, kas veido ritmisku pamatu. Es to saucu par PIANO CHOP. Atvasināts no TREMOLO CHOP (FX maniere).
- 4 commentsLeave a comment
- 11/4/26 01:43 pm
- 0 commentsLeave a comment
- Zīmes
- 11/4/26 09:16 am
Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55
Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.
Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.
Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.
Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.
Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.
Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.
Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.
***
Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.
Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.
Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.- 0 commentsLeave a comment
- "Not a quitter, a transcender"
- 11/4/26 12:33 am
- Mana MK ULTRA MONARCH tauriņa programmēšanas dziesmiņa, kas vienmēr sets the mood, ir Sixpense None The Richer - Kiss Me. Kad tā sāk skanēt, es jebkuram svešiniekam automātiski sāku stāstīt par 1999. gadu. Tālāk esošo tekstu lasīt uz savu atbildību.1999 bija labākais gads manā dzīvē, kad pirmo reizi tā pa nopietno atrāva vaļā širmi, khm, kosmiskajai transcendencei.Divpadsmit gadīgajam man bija svaigi uzplēsta nevainības plēve, jo vecāki pirms gada bija sākuši savu eternālo šķiršanās procesiju pēc tam, kad tēvs alkohola reibumā iepļaukāja mammu visu līgotāju priekšā, jo viņai ir pat ne asa mēle, vienkārši brīžiem debīliķes runa. Aiztaisi muti vai es aiztaisīšu to tavā vietā! Galvenais, ka viņš nav alkoholiķis, bet diezgan sakarīgs džeks. Bet, nu, dzēra gan viņi nopietni, kad atkal satikās ar saviem biedriem post-studentiem. Kodiens nemaimnījās pat padsmit gadus pēc tam, kad viņi bija pabeiguši savu tehnikumu vai kur tur viņi mācījās (tagad tas laikam ir RTU).Nevainības plēves uzplēšanas process noslēdzās tikai tad, kad biju pirmo reizi eksmatrikulējies no Juridiskās fakultātes, jo tad es sapratu, ka "Ok, here we go full on trauma mode into grownup reality". Tā nopisu vismaz desmit dzīves gadus līdz sāku savu hīlinga procesu. Bija jāiemācās atkal elpot no jauna un atrast savu balsi, jo nekas tāds netika izveidots in the formational years, jo es vienmēr traumu esmu redzējis kā struktūras neesamību. Un jebkura mentāla un fiziska zelšana ir būvēšana uz iepriekšējām struktūrām. Ļoti labi to esmu sapratis tieši tagad, kad aktīvi studēju ģitārspēli, un kad akordi, ko esmu studējis gadiem ilgi, pēkšņi saslēdzās vienotā naratīvā uz grifa. Tā ir tāda neironu eksplozija, tāds faking dao un de. Tā kā, jā, bļ, es jūtos mazliet eiforiski. Piedodiet man, labi, ja es hiperbolizēju, bet dažreiz jūtos, it kā būtu zem kokaīna, skaidri apzinoties, ka neesmu zem kokaīna. Tā kā uzmanies, I'm a real live wire. Schitzo killer, qu'est-ce que c'est!Teiksim tā, es ilgi ienīdu savu māti, bet nu jau krietnu laiciņu viņu atkal mīlu, jo man vairs nav piesaistes pagātnei, kā arī attiecības ir pārskatītas. Esmu svabads no savas parentālās traumas.Tagad fokuss uz kreatīvās traumas dziedēšanu. Divdesmit gadus spēlēju grupās basģitāru, un tas ir iznīcinājis mani kreatīvi, jo es ar to instrumentu nespēju īsti harmonizēt savu muzikalitāti. Es varu izcili piespēlēt, bet vienkārši spēlēt, būt, radiēt mūziku viens - tas man ir izaicinājums. Ģitāras studijas ir izvilkušas no šīs kreatīvās impotences. Un kā es tagad mīlu spēlēt basģitāru! Ar pavisam jaunu prieku."Kiss me" jau griežas 5. reizi uz apli, visi esošajās premisēs iemiguši mūžīgā miegā. Jo...Тем, кто ложится спать, спокойного снаСпокойная ночьТем, кто ложится спать, спокойного снаСпокойная ночь
- muzons: Sixpense None The Richer - Kiss Me
- 0 commentsLeave a comment
- The Black Angels - Full Performance (Live on KEXP, 2013).
- 11/3/26 06:35 pm
- 0 commentsLeave a comment
- Kā nepiedalīties info karā / psyopā? Loģikas ķēde 3 jautājumos.
- 11/3/26 12:52 am
- Gribi iemācīšu, pēc kādas loģikas noteikt, vai tu vai kāds cits operē ar vērtīgu informāciju vai neapzināti ir pakļauts propagandai, “psiholoģiskai operācijai”, tā saucamajam hiperkapitālisma verdzības struktūru informatīvajam freimworkam, kas piedzīvojis paredzamu eksploziju ģeneratīvo modeļu ērā. Ir iespējams simulēt veselus virtuālus speisus, komūnas, diskusijas. Virtuālajā vidè un by proxy realitātē jau ir injektēts milzu apjoms ar simulētu vēsture un kultūru. Ar domām, kas nav mūsu domas.
- Ak jā, ja tu neproti strādāt ar tekstuālu info, vari pat nelasīt šo visu. Tevi nekas neizglābs, jo tu jau esi ielaidis savu nespēju pārāk tālu. Atgriezties vairs nav iespējams. Kā gan citādi tu analizēsi to, ko tev vislaik liek priekšā?! You are fucked. Šis raksts ir domāts pārējiem nevis tev.
- 1. jautājums, ar ko esi apbruņojies savā liktenīgajā INFO ANALĪZĒ:KURAS KATEGORIJAS INFO TAS IR, KO TEV PREZENTĒ (konkrētais avots, raksts, twīts, koments, doma, vārds, grāmata, kinofilma, cilvēks, utt.).Vai tā ir NIHIL VERUM (“nekas nav/nevar būt patiess” jeb “viss ir psyops”) vai NIHIL DESPERANDUM (“nekas nav emocionēšanas/bēdāšanās vērts”)?Atbilde slēpjas Plato alas alegorija. Ja visu dzīvi tu fokusēsies vizuālo komunikāciju, estētiku, fasādi, “pakazuhu”, šo SPECTACLE BASED REALITY ar tās miljons ekrāniem, skatuvēm, bezjēdzīgajiem podestiem un pjedestāliem, aktieriem, svarīgiem cilvēkiem, kuros jāklausās, un tu šo savu fokusu nebalansēsi ar darbu templī, tad tu būsi viens no grandiozākās izrādes skatītājiem, un ilgtermiņavtas tev liks justies diezgan slikti, jo tā ir 1 no vakara aģendām (un tu esi permanenti ielūgts, hehe).2. jautājums. VAI INFO LIEK TEV IESTIGT NEVESELĪGAS DOMĀŠANAS / UZTVERES / RĪCĪBAS ATKĀRTOTOS CIKLOS (negatīva influence) vai arī VAI INFO TEV KOPSUMMĀ NOVED PIE PAŠA APGAISMES / ATTĪSTĪBAS / PALĪDZ ĻAUT ZELT SEV UN/VAI CITIEM (pozitīva influence)?Pārfrāzējot, VAI NARATĪVS VEICINA TAVU GARÎGO / KOGNITĪVO ekspansiju, PALĪDZ IZPRAST UN LABĀK ANALIZĒT realitāti / DARBOTIES AR VISU FORMU UN PAKĀPJU INFORMĀCIJU?VAI NARATÎVS VEICINA TAVAS REALITĀTES UZTVERES KOHERENCES ZUDUMU? Ja tā, tas visdrīzāk būs NIHIL VERUM kategorijas INFO.3. jautājums. KAS / KURŠ IR NARATĪVA ARBITRS / PASŪTĪTĀJS / PROJEKCIJAS AVOTS? Un kuras šai loģikas ķēdē ir INFO “IN AND OUT” GRUPAS - info plūsmas avēnijas, piemēram, vieta, kur informācija parādījās pirmo reizi. Un kādu pienesumu šīs grupas ģenerē kolektīva psihē? Šeit atgriežamies pie 2. jautājuma. Ja info kolektīvu dara brīvu, veicina tā daļiņu izaugsmi, attīstību, labklājību, koherenci - pozitīva influence, tas visticamāk nebūs psiholoģiskais ierocis. Ja info dekonstruē kolektīvu vai tā daļiņas - tas visticamāk būs psiholoģiskais ierocis.
- 0 commentsLeave a comment
- 11/2/26 07:17 pm
- 0 commentsLeave a comment
- “Brīvība darīt to, kas mums nepatīk”
- 11/2/26 09:33 am
Šī smadzeņu daļa mainās atkarībā no dzīvesveida. AMCC palielinās, kad cilvēks regulāri dara grūtas lietas un piespiež darīt sevi to, ko (viņa ego) negrib. Tā var būt iešana aukstā dušā, diētas maiņa, fiziski treniņi, skrupulozs darbs ar sevi (savu raksturu).
AMCC samazinās cilvēkiem, kam ir apātija, depresija vai aptaukošanās.
Cilvēkiem, kam senioru vecumā (virs 60) ir ass saprāts, zinātnieki ar smadzeņu fotografēšanu ir atraduši, ka gandrīz vienmēr arī ir daudz lielāks aMCC, nekā viņu vienaudžiem.
Tāpēc aMCC ir kā muskulis, ko trenēt ikdienā.
Video tālāk Zen mūks stāsta, ka labi trenēts aMCC kļūst par dzirksteli ikdienā, kas nodrošina aktīvu gara un fiziskā ķermeņa darbību.
Tieši šī smadzeņu daļa nodrošina to, ka mēs ikdienas stresus uztveram par eustresu (pozitīvo stresu), nevis distresu (negatīvo stresu).
Padomi aMCC trenēšanai:
1. Izdarīt katru dienu vismaz vienu lietu, ko Tu atliec, jo Tev tā nepatīk.
2. Dari šīs lietas bez mūzikas fonā, tās darot ar pilnu apzinātību, saprotot grūtību un nepatikas pārvarēšanas vērtību.
3. Kad ieraugi nekārtību telpā, sakārto lietas uzreiz, jo kārtība ārā ir kārtība arī iekšienē.
Zen klosteros mūki gadu tūkstošiem piekopj praksi, ka iesācējiem dod tieši tos darbus, kas viņiem vismazāk patīk, lai nostiprinātu šo smadzeņu daļu, kā arī, lai nostiprinātu viņos pateicību par to, ka var iziet pieredzi, pārvarot grūtības.
Ciešanas pazūd, kad pazūd pretestība, iekšējais dialogs par to, cik “grūti” kaut kas ir.
Šis mehānisms caurauž mūsu dzīvi, jo lietu atlikšana nozīmē arī nepatīkamu, taču vajadzīgu, sarunu atlikšanu ar mīļajiem un tuvajiem, aizvainojuma turēšanu, kur vajadzētu izrunāties.
AMCC “muskulis” nodrošina, ka mēs aizvien retāk nonākam “cīnīties vai bēgt” stāvoklī, mūsu amigdala (kas atbild par baiļu reakciju smadzenēs) vairs nekontrolē mūsu dzīvi.
Lai izaugtu mūsu garīgā dzīve, tai ir vajadzīgs mēslojums. Tas rodas tieši beržot tualeti, mazgājot traukus, beržot grīdu, ievērojot un slaukot putekļus telpās, uzturot kārtību vidē un svaigu un mīļu emocionālo klimatu ar tuvajiem.
Tulkots no avota:
https://www.youtube.com/watch?v=hzivmYt-qXY - 4 commentsLeave a comment
- 10/31/26 04:03 pm
- 0 commentsLeave a comment
- zin
- 10/31/26 02:31 pm
- 1 commentLeave a comment