vīruslaika piezīmes
Apr. 13th, 2020 | 08:27 pm
kādreiz man bija puslīdz vienalga, ko kāds redz vai neredz pa logu.
tagad kaut kā gribas izvairīties, paslēpties, kārtīgi aizvērt aizkarus.
patreiz ir visai sireāla sajūta, ar distancēšanos, ar paziņojumiem bez nevajadzības neiet ielās, nelietot sabiedrisko transportu, ar policijas patruļām.
šķiet, visi apkārtējie svešinieki kuļuvši noslēgtāki, piesardzīgāki.
es ļoti ceru, ka kādā brīdī pilsētā nesāksies "būs jāiet laupīt"
mazuliet uz citas nots, mēs daudz vairāk pastaigājamies un daudz vairāk nodarbojamies ar ēstgatavošanu, tsk kulinārajiem eksperimentiem.
tagad kaut kā gribas izvairīties, paslēpties, kārtīgi aizvērt aizkarus.
patreiz ir visai sireāla sajūta, ar distancēšanos, ar paziņojumiem bez nevajadzības neiet ielās, nelietot sabiedrisko transportu, ar policijas patruļām.
šķiet, visi apkārtējie svešinieki kuļuvši noslēgtāki, piesardzīgāki.
es ļoti ceru, ka kādā brīdī pilsētā nesāksies "būs jāiet laupīt"
mazuliet uz citas nots, mēs daudz vairāk pastaigājamies un daudz vairāk nodarbojamies ar ēstgatavošanu, tsk kulinārajiem eksperimentiem.