zintish - May 2nd, 2017

šorīt, dodoties uz darbu, sēdēju 2 vietas aiz personas, kura dramatiski nošķaudījās manā virzienā.
es ceru, ka viņam nav kāds neārstējams vīruss, jo tagad šķaudu arī es.
bet visādi citādi- vīīī, pavasaris nāk!
saule spīd un zāle zaļo, prieks neizmērojams.

un tad man bija jāpaklausās Bītlu Fool On The Hill, kam sekojoši jūtūbs iemeta While My Guitar Gently Weeps un te nu ja kāds weeps, it is me.
fak
es gribu to imagināro lietu, kas ir mīlestība. lūdzu, bez visādām blakus peripētijām un iemesliem kapēc nē. gribu pa īstam, cik nu pa īstam sanāk, no abām pusēm, tā lai abiem tas arī būtu gana svarīgi, lai spētu ziedot, mainīt un pakļaut sev visādos blakusapstākļus. tādu savienību, kurā abi patiešām grib būt un ir ar to otru (savu) cilvēku.

šovakar mēs ar Spoku spēlējām spēli "uzmini nu, kas tas par vīnu"
atradām 4 nemarķētas dzirkstošā vīna pudeles, kuras stāvēja plauktā parastajā (kur saule ar tiek klāt, bet, vismaz pudeles no tumša stikla)
es balsoju, ka rabarberis
tāds neitrāls dzirkstošais, maazliet duļķains, drīzāk patīkams, kā jebkas cits. palika 3. pudeles