eku veelviens gabals
Buberts.
Andris Bertelsons, vai pareizāk buberts, bet vai tas ir vērts uz viņu uzdirst, jo mirst viņa pašcieņa pēc šito lēnām, mentitik un tā viņam ir uz pēdām, bet mēs viņu lēnām ēdam ,viņam tā gaita gan ir pārāk aplama, katram no mums viņš esī. Vienkārši mēs par viņu ņirdzam, piržam, par to kā citi viņam dod uz zoba, vēl vienkāršāk man pietrūkst vārdu šitam tekstam. Mūsu pritonam viņš jau sen vairs nav vajadzīgs, man viņš izskatās tik un tā pārāk nabadzīgs, viņš naudu nemet, bet par to mēs iemet, viņam tieši starp acīm. Tas ir tas pats Bertelsons ,kuram tika atņemts telefons, bet tas ir tikai fons, jo ītais sāksies tagad, kad Buberts lecienā taisa špagatu, kas beidzas ar ablomu. iedodiet tak kāds viņam vienreiz tanī stulbajā galvā, lai viņš vienreiz iet bojā. Uz veiksmīgu sadarbību ar viņu variet necerēt, jo viņam galvā mēdz kaut kas sapelēt ,kā es viņu gribētu izpīpēt, to sugu vajadzētu iznīdētu, un es var saderēt, ka es to nevēlos viens, Bubertu jau sen gaida četras mīkstas sienas, kur tiek iezspundēts katrs tāds neaptēsts lohs, šitais teksts jau veldzē pohas. Buberts laikam drosmi sapīpējās, līdz ar to viņam smadzenes atrofējās. tad ar noziedzīgu domu paurī, kārtējā noziedzīgajā apgaitā ,bet viņa gaitā bija manāms līdzsvara zudums, kas bija jau pa gabalu jūtams, viņš smirdīgs un svīzdams , biksēs mizdams, vēl šobaltdien klejo pa Talsiem. Nepaies ne divas dienas ,kad viņš atkal sēdēs kamerā, jo viņam tas prāts joprojām ir kakvadā, man žēl tie menti kuriem dēļ tāda ir jāstrādā. Tas klauns, kurš staigā biksēs ar mike mausi ,laikam nekad nemazgā ausis ,par viņu es vairāk nekad nepacelšu kausu, bet viņa nākamais gājiens ir piekaut santa klausu, es nojaušu ka es to nepieļaušu. ar to mans teksts beidzas, jo Buberts negaida bet steidzas, viņš saprot vienu ka viņam tā dzīve ātrāk par manu tekstu beidzas.
P.S. bubertu Talsos zin katrs otrais normālais cilveex