|
[19 Jul 2023|09:52pm] |
|
iesakiet ludzu labu erotisko literaturu latviski
|
|
|
[30 Jun 2023|06:20am] |
es nesaprotu, kas man kaiš. man ir tik grūti pieķerties rakstīšanai. es pat nerunāju par radošo, bet gan pašterapeitisko. es zinu, ka tas ir galvenais veids, kādā varu tikt galā ar sarežģītām emocijam un domām, citādi tās pilda manu galvu. bet es vnk nespēju pieķerties. tur ir pārāk daudz visādu domu un notikumu kuri jāapstrādā, kuri daļēji galvā ir apstrādāti, bet tikai pierakstot es varu pavisam skaidri izprast, ok tieši es domāju, gan "pareizās" gan "nepareizās" domas un tā tālāk.
arī mzlt depresīvi lasīt ierakstus gadus atpakaļ un redzēt ka struggle is real always and forever.
nah es nevaru vienkārši būt mierā
|
|
| romantizējiet dzīvi |
[30 Jun 2023|01:46am] |
Lūk, nevajag pārlieku sakust ar dienām kopā. Tad viegli pagurt, bet paguris cilvēks kļūst neapmierināts, vīlies un kašķīgs. Laiku pa laikam vērts pakāpties solīti nostāk un uzlūkot savu dzīvi, it sevišķi šo neseno, kuru veido pāris mēneši pirms un pāris - pēc tā mirkļa, kurā nu atrodies tu.
Esmu redzējusi internetā viedokļus, ka tas esot nepareizi - romantizēt lietas. Jebkādas lietas. It sevišķi viņiem nepatīk, ja tās ir sliktas, bēdīgas lietas. Lūk, man šķiet, ka tās ir pilnīgas muļķības. Man šķiet, ka cilvēki, kas to saka, vienkārši nekad to nav pamēģinājuši. Viņiem šķiet, ka dzīve ir grūta un nekas to nevar padarīt vieglāku. Vai varbūt viņi domā, ka ciešanas tiek apgānītas, ja tām piemīt skaistums. Man tas šķiet skumji. Es izvēlos tā nedomāt.
Bez šī smalkā plīvura pasaule ir auksta un cieta. Bet cilvēkam ir dota spēja radīt stāstu, cilvēks spēj rast mierinājumu, piešķirot laicīgajam mūžības slāni, kādu netveramu sapni, kas virmo starp molekulām, un padara šo pasauli tuvāku un draudzīgāku.
Kā vēl mēs spētu turpināt dzīvot, mīlēt, audzināt bērnus pēc karu šausmām, pēc slimību posta, kā mēs spētu izturēt nebeidzamas drausmas, ja mums nebūtu dota šī spēja visu pārvērst par stāstu? Tikai caur stāstiem mēs varam rast mierinājumu, cerību, atgādinājumu par gaismu, kura turpina spīdēt cauri pat visdziļākajai, baismākajai tumsai. Un nav pat jānotiek katastrofai - cik bieži cilvēks savā dzīvē attopas pazaudējies, zaudējis spēkus, spiests izdzīvot dienu pēc dienas pats nezinot, kāpēc, bet nespēdams aiziet? Vai tas nav mierinājums - spēt lielās sērās ieraudzīt to skaistumu?
Kad man ir ļoti smagi, dažkārt vienīgais mierinājums ir brīži, kad spēju uz mirkli pakāpties solīti atpakaļ, lai uzlūkotu mirkļa kinematogrāfiju. Kā skatoties filmu. Ir tik smagi, bet vismaz ir skaisti.
|
|
| varbūt dzīve tomēr bija mazliet vienkāršāka, kad "mākslinieks" bija skaidri saprotama diagnoze |
[26 Jun 2023|01:09am] |
|
mani kaitina, ka nevaru savas domas pa taisno nosūtīt sev teksta formā. kad sāku tās pierakstīt, tad lielākoties viss nobrūk. es apjūku.
|
|
|
[28 Apr 2023|12:03am] |
|
pēc lasījuma/performances, kurā lasīju savu dzejoli "čort", kamēr ilva dejoja, es devos uz terases atpūsties. Te atnāk uzpīpēt kāds nezināms džeks. viņš saka "es repoju," es saku: "yo, es tieši gribu repot, cik var to dzeju, vai ne?" un viņš saka: "o, es jau 10 gadus - paklausies" un uzliek kaut kādu bītu un sāk frīstailot kaut kādu krievu repu. tad atnāk viņa draugi, es prasu: 'jūs arī esat reperi?" "nē, mēs tagojam" "o, stilīgi, parādīsiet?" un man iedod lapu kas sazīmēta ar visādām rozā figņiņām(?). "o, to visu tu zīmē uz sienas? tik daudz? wow", "ā, nē, nē, uz sienas es velku šo burtu," un norāda uz burtu. "es tev to dāvinu," viņš pēc brīža nosaka un parakstās (es palūdzu) un tad viņi visi aiziet. nē, viņi mēģina izrepot manu dzejoli kādu brīdi. vienu no viņiem sauca "crazy lizard" vai kaut kā tamlīdzīgi.
|
|
| alkohols veselībai nenāk par labu un zālīte bojā atmiņu |
[23 Apr 2023|02:01am] |
|
bet es labāk izvēlos to, ja otra alternatīva ir just nepārejošas sāpes sevī un nepanesamo mūžības nastu
|
|
| ziemeļi |
[23 Apr 2023|01:46am] |
kā mēs gulējām kopā
aiz loga egle tu teici
es esmu eskimosu sieviete
tu teici šis ir ziemeļbriežu mežs
tu teici mēs esam divi ziemeļnieki
dziļi meža dzīlēs aiz laika
vai upes sēklī akmeņi savijušies
vīrietis un sieviete klusējošā mierā
kā mēs gulējām blakus
kā upes akmeņi viens pieplacis otram
ārpus laika kur nav
it ne viena vārda
es piespiedu savu vaigu pie tava pleca
elpa vilnis
elpa
vilnis
es laiva vilnī es
laiva
ūdens mūžības ūdens
šis ir mūžības vilnis
šis ir laiks ārpus
laika
tas ir vienīgais kas ir pa īstam
tas ir vienīgais mirklis
kad īstenība nostājas
blakus
un arī tas pāries
|
|
| tas brīdis, kad tev pasaka kaut ko tādu, kas tev liek justies saprastam |
[22 Apr 2023|12:26am] |
|
- cilvēkiem mēdz ar tevi būt grūti, jo tu esi tik intensīva, vai ne. bet kā gan tas ir tev, ja tu ar sevi esi kopā visu laiku... -
|
|
| es mīlu viesoties laukos. es mirstu pilsētā. es kļūstu slima. |
[20 Apr 2023|12:42am] |
|
Ko es darīju šodien: sēdēju uz akmeņa pie dīķa un slapināju kājas, izglābu zeltactiņu, grābu grunti, ēdu, rakstīju, uztaisīju dzejas lasījumu, skrējos ar Dzejoli, sāku rakstīt vārdus māras mammai (māra arī), meditēju, ēdu, biju kubulā, redzēju krītošu zvaigzni, atsāku cigun
|
|
| es gribu atrast darbu, kurš grib atrast mani |
[16 Apr 2023|04:08am] |
es neesmu dīkdiene, man nepatīk gulšņāt un it neko nedarīt. bet arī darīt kaut ko, kas šķiet bezjēdzīgs, es nevaru. es mēģināju. es katru reizi pazaudēju jēgu dzīvot un iegrimu depresijā. es sevi pārāk ļoti mīlu, lai sev to nodarītu.
kad strādāju lulū, ik reizi, paskatoties spogulī, es redzēju, kā izdziest manas acis. es jutu šo laiku, šo laiku no manas dzīves, šo laiku no dzīves, kas ir neaprēķināmi īsa, es jutu to izgaistam tukšumā.
es nevaru to sev nodarīt. es pārāk ļoti cienu dzīvību, savu mammu, sevi, Dieva radības brīnumu.
es gribētu, lai man nekad nav jādomā par naudu. es negribu atdot savu laiku, laiku, ko nekad vairs neatgūšu atpakaļ, pretī nesaņemot neko, kas būtu tam pielīdzināms.
es domāju uztaisīt sarakstu ar lietām, kas man padodas. es zinu, ka man piemīt daudz ļoti attīstītu spēju. man ir udhs un tam ir priekšrocības. es labi meklēju informāciju, labi analizēju informāciju, varu to apkopot - ja vien tās saturs nav bezjēdzīgs. es esmu empātiska, iejūtīga, sirsnīga. es varu kaut ko darīt tikai tad, ja man šķiet, ka to darīt ir vērts. reāli vērts. ja man tā šķiet.
es daudz lasu par UDHS. es gribu to saprast. es gribu vairot zināšanas par to Latvijā, mazināt stigmu.
es gribu būt priecīga, gribu mīlēt. es esmu ļoti mīloša. es mīlu arī sevi.
man nav naudas. es varētu strādāt par kāda privāto asistenti. palīdzēt rakstīt smalkus epastus, (bet zvanīt gan ne). varu sarunāt pasākumu vietas, varu aiznest to tur un šito te. varu sastādīt kompāniju. varu doties kaut kur līdzi.
jo vairāk sevi pazīstu, jo mazāk esmu svešinieks. un es vairs nespēju strādāt darbus, kuros tev jābūt svešiniekam. es esmu es. es esmu es visos kontekstos.
bet man nav ko ēst. ko lai dara. varbūt es varu pieskatīt jūsu bērnus. es pati esmu bērns, mēs varētu kopā zīmēt un lasīt grāmatas un staigāt pa mežu.
es ticu, ka kosmoss man palīdzēs. man ir skaidras vēlmes. ja varētu dzīvot bez naudas, es tā darītu. bet man jāmaksā īre un jābaro zvēri.
palīdziet man, ja ziniet padomu. es no sirds. es gribu parunāties ar kādu sirdsgudru cilvēku.
|
|
|
[08 Apr 2023|02:14am] |
|
(es sev): tas ir ok būt dusmīgam un kritiskam un domāt par x, ka tas ir sūds. tas ir arī ok nodomāt, ka kāds cilvēks tev nepatīk vai liekas stulbs. kamēr vien tu reāli nedari kādam pāri, tas ir safe. tas ir ne-ok, ja tu sāc pret kādu izturēties riebīgi tikai tāpēc, ka tev vienkārši kaut kas cilvēkā šķiet stulbs, tas ir ne-ok, ja tu kādu pazemo, ja tu liec justies slikti kādam, kas neko tev nav nodarījis.
|
|
| pms/mēnešreizes/hormoni |
[31 Mar 2023|06:17pm] |
|
tieši tāpēc, ka esmu ļoti saprātīga un loģiska, es vienkārši ienīstu sevi par to, ka hormoni mani padara tik nesakarīgu, iracionālu, emocionālu. es nezinu, ko darīt. brīžam es varu nosķirt afektu no sevis, brīžam tas ir tik pārņemošs ka šķiet kā vienīga realitāte un es vnk attopos kkādā defensīvā vai agresīvā stāvoklī vai padarot sevi par upuri vai žēlojot vai arī jūtoties par visu vainīga ES NEZINU KO DARĪT un es nespēju uzticēties neviena viedoklim par to jo man šķiet uzreiz ka vai nu mani uzreiz padara par vainīgu vai arī apm "nē tu esi lieliska"
|
|
|
[31 Mar 2023|06:03pm] |
|
ja pasaule būtu vienkārša un ideāla, tad mēs vienmēr zinātu, ka esam pateikuši pareizu lietu/izdarījuši kaut ko pareizi, jo saņemtu pozitīvu reakciju, savukārt, ja reakcija būtu bēdīga vai dusmīga, mēs zinātu, ka izdarīts kas slikts. bet šī nav tāda pasaule. un es brīžiem nesaprotu, vai esmu bijusi nejauka un pateikusi kaut ko netaisnīgu vai arī cilvēkam vnk negribas to dzirdēt un tāpēc reakcija ir negatīva. es nesaprotu, kā to izvērtēt. skaidrs, ka tas ir komplicēti, ka nav balta vai melna.
|
|
| Comment te dire adieu |
[18 Mar 2023|09:53am] |
|
mēs esam vienkārši cilvēki, pat ja mākslinieki - kad iemīlamies, tad klausāmies franču mūziku.
|
|
|
[18 Mar 2023|08:57am] |
|
mazliet par mīlēšanos
viņa stirna kas upes ūdeni malko strauji bez elpas bez mitas
viņi koki kas saauguši tik cieši stumbri kā zalkši aprīļa saulē
viņš ar piepildījumu tiek atalgota ticība
|
|
| es gribu uzrakstīt mīlas dzejoli |
[18 Mar 2023|08:55am] |
es gribu uzrakstīt tādu mīlas dzejoli, kādu raksta turku dzejnieki. es gribu izmantot vārdus “mīlēt” un “mīlestība”, es gribu, lai tas nav ironiski bet nav arī banāli.
sākumā es gribu aizmirst visu, ko esmu dzirdējusi par dzeju. jo īpaši es gribu aizmirst to, ko par dzeju ir teikuši tie dzejnieki, kuru dzeja man šķiet laba. ne jau tamdēļ viņu dzeja ir laba, ka viņi ļoti labi zinātu, kā nerakstīt.
patiesībā daudzi labie dzejnieki man šķiet labi tikai tāpēc, ka viņiem ir ļoti nopietnas sejasizteiksmes un labs vārdu krājums. es nemaz neesmu lasījusi viņu dzeju, ne vairāk par diviem dzejoļiem. bet viņi izskatās ļoti nopietni, viņi stāv pāri visam, ko var saprast ar pirmo reizi, viņi raksta ļoti formāla paskata komentārus sociālajos tīklos.
es meloju, es esmu lasījusi vismaz piecus dzejoļus. man patika. es nezinu, vai sapratu, bet es redzēju viņu dzejoļos kaut ko smalku un komplicētu, kaut ko, kas liecināja, ka šo autoru pasaules uztvere un sajūtu tīkli ir vienlīdz smalki un komplicēti. ir vismaz divi tādi dzejnieki.
es nevarēju parakstīt par mīlestību tā, kā gribu, ļoti ilgi, jo man bija bail no šiem dzejniekiem. es neesmu droša, ka viņi atzītu tādu dzeju. es negribu rakstīt prastu dzeju, manas jūtas ir dziļas un spēcīgas, mans pienākums ir tās pienācīgi attēlot savā dzejā. bet man nevajadzētu aizrauties ar nopietnu dzejnieku viedokļiem - viņu dzeja man šķiet prasmīga, bet reti kad aizraujoša. es neesmu droša, vai jelkad tā man ir likusi raudāt. zagajevskis un veips gan man ir likuši raudāt. un gaļinas rimbu dzejolis par ķepiņām man ir licis raudāt.
esmu droša, ka man izdosies. esmu ļoti jūtīga. es varu uztaustīt to smalko zelta stīgu starp klišeju un pārmērīgi subjektīvu pieredzējumu. mans mērķis gan tāds nav, es nevēlos rakstīt pašmērķīgi. varbūt man jāatsakās no šīm kategorijām. es negribu rakstīt kaut ko no ārpuses, es negribu aprakstīt. es gribu rakstīt no iekšpuses. mērķis nav produkts, mērķis ir pēc iespējas precīzāka noskaņas notveršana.
|
|
| kad skatos uz lieliem, skaistiem bērziem, mani pārņem tāda pati apbrīna un aizgrābtība kā tad, kad u |
[11 Mar 2023|08:34pm] |
kad skatos uz lieliem, skaistiem bērziem, mani pārņem tāda pati apbrīna un aizgrābtība kā tad, kad uzlūkoju tavas kājas
cik skaisti ir vientuļie bērzi
cenšos izsekot saspringto elpvadu ceļiem
tie ved aizvien augstāk un mani pārņem
savāda līksme, spirdzinošs skurbums
cik milzīgs šis koks
cik trausls
kā devadasi pirksti
zaru skaras slavē Dievu
nespēju novērst acis
kad esība atklājas manā priekšā
tik kaila un vienkārša
satriecoša kā nāve
|
|
|
[24 Feb 2023|03:49am] |
|
lai arī cik neobjektīvs būtu mans vērtējums, es laikam labāk attopos, ka esmu par sevi bijusi mazliet labākās domās, nekā vajadzētu, nekā pretēji. Nu, protams, līdz robežai.
|
|
|
[23 Feb 2023|06:43pm] |
un dievs viņiem deva vārdu
bet viņi turēja mutes
ciet
|
|