Šodienas randiņš izplēnēja. Ne jau tā, bet vienkārši pārcēlās uz svētdienu, kad, iespējams, šeit nemaz nebūšu.
Ir mazliet tā skumji, jo biju cerējusi viņu satikt šonedēļ.
No otras puses - ņemot vērā viņa dvēseles stāvokli - pēc bērēm - nu kurš gan pēc tādiem notikumiem ir savā ādā? Un ņemot vērā manu fizisko stāvokli - šodien nudien būtu ļoti skumjš randiņš.
Tā vietā es biju vannā, izēdu mazo bļodiņu ar halvas saldējumu, izmazgāju matus, zobus, nenoskuvu kājas, iedzēru B vitamīnu un klausījos KK iekš radio.
Šis bija mans vakars, kad man bija jābūt mazliet mīļai pret sevi un jūtu, ka drīz jau slēgšos ārā (:
Atcerējos, ka A. teica par savu kolektīvu un darba nešanu mājās, un tikko nokaunējos, jo vēl joprojām dusmojos uz vienu no manu bērnu mammām, kura šodien kā tāda cāļu māte sadusmojās uz maniem bērniem, jo tie lūk, augšā iedami, pagrūduši viņas bērnu, kas arī ir mans bērns. Ņemot vērā, ka tas puišelis vispār kļūst kašķīgs un niķīgs, kad ierodas mammīte, pieļauju domu, ka nekas tur nebija, vējiņš uzpūta. Tomēr būšu piesardzīgāka, jo kaut kad tas vadzis lūzīs.
Klusums.