Īsāk sakot, šodien tāda diena, ka brokastis, pusdienas un vakariņas apēdu tikko.

Kolēģe atvaļinājumā, ir ko rauties. Es vispār visu uztveru daudz mierīgāk nekā agrāk, bet nu šonedēļ izcili sāp mugura, pat rokas atsākušas tirpt un man nav ne mazākās sajēgas, vai vainīgi ir B&B vai tomēr tā milzu vazāšanās brīvdienās. Vakar nevarēju novingrot pusi no saviem vingrinājumiem un tas par kaut ko liecina. Dzeru vitamīnus, arī B, kam būtu jāatjauno zaudētās nervu šūnas, bet labi - līdz, atvaļinājumam 3 darba dienas, es to varu.

Rīt pie manis paliks viena no manām meitenītēm. Simpātiski. Uz vienu diennakti man atkal būs bērniņš. Ļoti, ļoti jocīgi.

Ar A. runājām par nākamo randiņu, viņam rīt un parīt brīvs - teica, varētu trešdien - saku, nū, nevaru, ja vien viņam nav iebildumu, ka randiņā iesaistās piecgadīgs bērns. Viņš atbildēja, ka tad gan viņam būtu ko pasvīst, bet arī nē neteica (: Mēs domājam, Dievs dara, rīt viņš brauks uz Latgali, kaut kāds radagabals jāglabā... Nu traki, man nekad nav ne jausmas, kas jāsaka, jo esmu 100% droša, ka laiks neko nedziedē.

Ai, man baterija čuš. Personīgā. Vanna, barankas, ūdens un zobu tīrīšana, un gulēt. Lūdzu Dievu kaut aizmigtu un pamostos bez sāpēm.